Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu
Par aizvadītās nedēļas pārsteigumu subjektīvā vērtējumā kļuva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes intervija laikrakstam „Lietišķā Diena”. Īsi sakot: Krūmanes kundze par „Parex bankas” bijušajiem īpašniekiem un pašreizējo menedžmentu izsakās negaidīti īgni.
Menedžments varētu strādāt labāk, valsts vienošanās ar bijušajiem īpašniekiem būtu jāpārskata, lai tā nebūtu tik labvēlīga pēdējiem... Viss pareizi, bet vai tad Krūmanes kundze ir bijusi pāris gadu ilgā atvaļinājumā ārpus Latvijas? Vai tad pati nebija procesu un lēmumu epicentrā?
Ministri joprojām tērē laiku nelietderīgi
Jaunnedēļ sagaidāma kārtējā „Jaunā laika” un Tautas partijas izplūkšanās valdībā, jo atkal tiek skatīta „oranžās” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotā „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010. – 2013.gadam”. Pirms kāda laika ministrs Repše jau nokaitināja kolēģi Zalānu, apšaubot koncepcijas aprēķinus un caurspīdīgumu. Diez vai šoreiz saskaņa būs lielāka.
Ja caurskatām valdības nākamajā nedēļā veicamo darbu sarakstu, atkal jājautā, vai tiešām ministriem sēdē ir visā nopietnībā jālemj arī par šauri specifiskiem jautājumiem. Piemēram, Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos”. Īsā jēga: lai taupītu līdzekļus, tiek rosināts ieslodzītajiem gultas veļu mainīt vienreiz 10, nevis 7 kā līdz šim dienās. Nu, labi – grozījumi nepieciešami, bet vai tos nevar pieņemt ministriju valsts sekretāru līmenī?
Kamēr Latvijas prese dzīvi apsprieda jautājumu, vai Zatleram piedienas braukt uz 9.maija svinībām Maskavā, cilvēki, kuri uz ārpolitiku raugās pragmātiskāk, norāda, ka mums vairāk enerģijas būtu jāvelta savu interešu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā. Proti, par spīti dalībvalsts statusam un aizdevumiem, Latviju – līdzīgi kā citas nu jau nosacīti jaunās dalībvalstis – pie reālas līdzdalības „Eiropā – kopīgajās mājās” nelaiž. Tātad mums, Latviju ieskaitot, ir vairāk kā 10 jaunās dalībvalstis. Šai grupai kopumā ir atvēlēti 3 posteņi no 158 ES pārstāvjiem trešajās valstīs, 1 postenis no vairāk kā 40 ģenerāldirektorātu vadītājiem Eiropas Komisijā, 1 postenis starp 22 Eiropas parlamenta komiteju vadītājiem. Citiem vārdiem sakot, „vecā” Eiropa demonstrē savu attieksmi.
Krīzē vainojamas arī augstskolas?
Iespējams, mēs jau esam noguruši ecēties ap jautājumu, kādēļ esam iebraukuši tik dziļās auzās – vaininieki (Tautas partija, Godmanis, „Parex” utt.) ir piesaukti gana bieži. Tomēr daži saskaitāmie šajā ainā tiek pieminēti mazāk. Uz tiem sabiedrības uzmanību aizvadītajā nedēļā vērsa Stokholmas ekonomiskās skolas Rīgā docents Vjačeslavs Dombrovskis. Dombrovskis norādīja („Telegraf”, 12.02.2010.) uz šādu pretrunu: no vienas puses, Latvija ir viena no pirmajām vietām pasaulē, rēķinot pēc studentu skaita uz iedzīvotājiem, vairāk kā puse no studentiem iegūst izglītību sociālajās zinātnēs, tātad arī ekonomikā; no otras puses – kā raksta Dombrovskis – kādēļ vienā no izglītotākajām valstīm pasaulē ir tik zems ienākumu līmenis? Kā ar tik milzīgu ekonomistu skaitu, mēs esam pamanījušies iekulties krīzē?
Šonedēļ portālā jau pieminējām kādu TB/LNNK līdera Roberta Zīles interviju. Pieminējām kritiskā griezumā. Tomēr nevar noliegt, ka daži no viņa atzinumiem ir interesanti: „Jaunais laiks varēja izveidot plašāku bāzi Vienotības konsolidācijai. ... Divarpus partijas ir par maz – premjera partija, tad partija, kurā ir puse no mūsējiem un puse no viņiem pašiem, un Štokenberga partija, kurā ir trīs cilvēki no Tautas partijas. Tas ir pamaz. ... Ja tiek uzstādīts princips, ka šīs ir pirmās paplašināšanās grupas valstis, un pārējie nāks grupā D, nekas nenotiks. Uz diskriminējošiem noteikumiem mēs neiesim. JL to saprot un arī Štokenbergs to saprot, bet viņam tas ir izdevīgi. SCP ir maz pazīstamu cilvēku, bet šajā kvotu sadalē viņi savu ir dabūjuši.”
