Izraēlas birokrāti grauj Latvijas vicečempiones karjeru
Izraēlas sporta aprindās izvērties skandāls. Šīs valsts Vingrošanas federācija Latvijā dzimušai un Izraēlas pilsonību pieņēmušai mākslas vingrotājai Jeļenai Mejerzonei liedz piedalīties starptautiskajās sacensībās.
21 gadu vecā Mejerzone ir dzimusi Rīgā, šeit mācījusies ebreju vidusskolā, bet pēc tam divus gadus studējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Dzīvojot Latvijā, daudzsološā mākslas vingrotāja sasniedza ievērojamus rezultātus – kļuva gan par Latvijas vicečempioni, gan 2008. gadā Latvijas II olimpiādē ieguva pirmo vietu vingrošanā ar riņķi.
Atteikšanās no Latvijas pilsonības nepalīdz
2008. gada rudenī Mejerzone repatriējās uz savu tēvzemi – Izraēlu. Pērn Latvijas Vingrošanas federācija paziņoja, ka tai nav iebildumu, ka turpmāk Mejerzone pārstāvēs Izraēlu. Tomēr pārstāvēt ebreju valsti viņai joprojām liedz pašas tautieši.
Lai Mejerzone varētu aizstāvēt Izraēlas karoga krāsas ne tikai tēvzemē, bet arī starptautiskās sacensībās, viņa pat atteicās no Latvijas pilsonības. Tomēr tas nepalīdzēja.
Izraēlas Vingrošanas federācija starptautiskajai vingrošanas federācijai jau vairāk nekā gadu nespēj iesniegt dokumentus, kas apliecina Mejerzones piederību Izraēlai, aizbildinoties ar birokrātiskām procedūrām.
Izraēlas sporta intrigas
Izraēlas medijos ir parādījusies informācija, ka Mejerzones jautājums ir saistīts ar valstī valdošām sporta intrigām. Šīs valsts Vingrošanas federācijas vadītājs Raans Varšavjaks ir sporta kluba „Makkabi”, bet Mejerzone ir konkurējošā sporta kluba „Apoel” pārstāve. Raans Varšavjaks, kurš ir Izraēlas Olimpiskās komitejas prezidenta Cvi Varšavjaka brālis, vienkārši negrib atbalstīt „Makkabi” konkurentus. Rezultātā vietējo sporta intrigu rezultātā daudzsološiem Izraēlas sportistiem ir liegta piedalīšanās starptautiskajās sacensībās. Jāatzīmē, ka Mejerzone ir piecu labāko Izraēlas mākslas vingrotāju vidū.
Mejerzone, viņas treneri un advokāti ir nolēmuši sūdzēt tiesā Izraēlas Vingrošanas federāciju par Latvijas ebrejietes diskrimināciju. Pati Mejerzone ziņu portālam newsru.co.il saka: „Man nedod nevienu iespēju! Es gribu ar savu uzstāšanos sagādāt prieku gan skatītājiem, gan saviem treneriem. Neesmu pieradusi, ka mana sportistes karjera būtu atkarīga no ierēdņu kaprīzēm. Sacensībās jāuzvar spēcīgākajam. Es gribu pierādīt savas tiesības pārstāvēt Izraēlu pasaules sporta forumos.”
Vai ebreju sportistiem nav nākotnes?
Mejerzones advokāts Amirs Rozenbergs teic: „Visa šī situācija var kalpot par signālu ebreju sportistiem, ka repatriēties uz tēvzemi ir bezjēdzīgi. Ja citas valsts starptautiskas klases sportists atsakās no savas dzimtenes pilsonības par labu Izraēlai, viņš vairs nevar būt pārliecināts, ka Izraēlas sporta federācija viņa sasniegumus atzīs. Tad kādēļ viņam riskēt ar savu karjeru repatriācijas dēl?”
Jāteic, ka pagājušā gada pavasarī Mejerzone piedalījās starptautiskajās mākslas vingrošanas sacensībās „Baltijas aplis” Rīgā un ieguva godalgotas vietas. Pēc visa spriežot, arī toreiz Mejerzone no Izraēlas Vingrošanas federācijas nebija saņēmusi atļauju pārstāvēt savu valsti starptautiskās sacensībās un viņa Rīgā startēja „nelikumīgi”. Toreiz „leģitimitāti” viņas startam piešķīra tas, ka Mejerzone vēl nebija atteikusies no Latvijas pilsonības.
Mejerzone, vēl būdama Latvijas pilsone, paziņoja, ka viņas mērķis ir startēt olimpiskajās spēlēs
