Rosina valsts aizstāvjiem pēc bojāejas piešķirt Viestura ordeni

Saeima 2010.gada 28.janvārī konceptuāli akceptēja pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā grozījumus Valsts apbalvojumu likumā, kuri izstrādāti, uzklausot Valsts prezidenta Valda Zatlera izteiktos ierosinājumus.

AM ierosina izveidot valsts apbalvojumu, kas būtu piešķirams ne tikai karavīriem, zemessargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem, kuri gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus, bet arī fiziskām personām, kuras izrādījušas īpašu drosmi un varonību valsts neatkarības un drošības nodrošināšanai.

Pasniedzot valsts apbalvojumu, tiktu parādīts gods un izteikta pateicība personām, kuras, aizstāvot Latviju un tās iedzīvotāju drošību, ir ziedojušas savu dzīvību.

AM izsaka priekšlikumu neveidot jaunu ordeni, bet mainīt kāda jau esoša valsts apbalvojuma statusu, papildinot tā nolikumu ar punktu, ka "apbalvojums piešķirams pēc nāves".

Vispiemērotākais Latvijas valsts apbalvojums būtu Viestura ordenis. AM ierosina papildināt Valsts apbalvojumu likumu, nosakot, ka Viestura ordeni var piešķirt personām, kuras gājušas bojā, veicot dienesta pienākumus un izrādot īpašu drosmi un varonību, aizstāvot savu valsti.

Valsts apbalvojumu likumā būtu jāparedz, ka bojā gājušajām personām tiek piešķirts vienas šķiras Viestura ordenis neatkarīgi no militārpersonas dienesta pakāpes, tādā veidā neizceļot nevienu grupu, bet gan izrādot viņu vienlīdzību pēc nāves, uzskata AM.

AM ierosina apbalvojumu piešķirt personām, kuras gājušas bojā no 1991.gada 13.janvāra, un nodot apbalvojumu glabāšanā apbalvotā tuvākajiem piederīgajiem, ņemot vērā līdzšinējo praksi, ja persona, kurai piešķirts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai. Taču, ja bojāgājušās personas tuvinieki atsakās no apbalvojuma, ir nepieciešams īpaši noteikt, kur tas tiek glabāts.

AM ierosina militārpersonu apbalvojumus šādā gadījumā eksponēt Latvijas Kara muzejā, savukārt pārējo personu apbalvojumus - Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, tādā veidā radot iespēju sabiedrībai iepazīties ar Latvijas varoņu apbalvojumiem.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi noteiks kārtību ordeņa nēsāšanai pie apģērba dāmām. Līdz šim šāda kārtība nebija noteikta, bet turpmāk plānots, ka ordeņa lentes dāmām lielkrusta komandierēm būs šaurākas nekā kungiem, bet lielvirsnieka un komandiera lentēm dāmām būs noteikts lentes tauriņsējuma veids.

Likuma grozījumi paredz līdz šim valsts apbalvojumu sistēmā neesošas miniatūras - ordeņa zīmes miniatūras - izveidošanu.

Grozījumi arī paredz, ka, apbalvojot militārpersonu par civiliem nopelniem, militārā dienesta pakāpi ņems vērā, piešķirot tikai Viestura ordeni vai ordeņa goda zīmi.

Grozījumi paredz arī Valsts prezidentam ar likumu piešķirto augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas procedūras norises laiku. Grozījumi paredz, ka valsts augstākos apbalvojumus, kurus iegūst Valsts prezidents, stājoties amatā, Valsts prezidentam pēc svinīgā solījuma došanas pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

Grozījumi arī paredz apbalvotajām personām nepieciešamības gadījumā papildus iegādāties ordeņa miniatūrzīmes.