Grūtnieces slepkavu vadonim Krievija pasniegs medaļu
Krievija pasniegs medaļas padomju partizāniem — Vilim Samsonam un Vasilijam Kononovam. Pēdējais tiesāts par noziegumiem Latgalē, viņa vienības „varoņdarbs” ir grūtnieces sadedzināšana.
Kara laikā Kononovs komandēja partizānu vienību, kas karoja pret vācu okupantiem. Kā veicās ar cīņu pret armiju, grūti teikt, taču ar civiliedzīvotājiem Kononova partizāni jeb drīzāk bandīti tika galā veiksmīgi...
1944. gada maijā Kononova partizānu grupa Latgalē Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus cilvēkus un nodedzināja viņu mājas. Dzīvību zaudēja Krupņiku ģimene — Mihails, viņa sieva Tekla un māte Veronika, kurus dzīvus sadedzināja viņu mājā. Tekla bija pēdējā grūtniecības mēnesī, mēģināja aizbēgt, bet bandīti viņu panāca un pa logu iesvieda degošajā mājā. Uzbrucēji noslepkavoja vēl vairākus cilvēkus. Pēc viņu uzskata, tā bijusi atriebība par nodevību. Proti, trīs mēnešus pirms tam Krupņiku ģimene savās mājās uzņēma12 partizānus, bet naktī ieradās vācieši un nogalināja viņus visus un arī komandiera Čugunova sievu Antoņinu un viņas septiņus mēnešus veco dēliņu. Atriebības akcijā gan nevienam nevaicāja, kurš patiešām ir ziņojis vāciešiem un vai vispār ir to darījis.
1998. gadā Kononovu arestēja, viņš atradās apcietinājumā līdz 2000. gadam, kad tiesa piesprieda vien pusotru gadu cietumsodu par bandītismu, līdz ar to „kara varonis” iznāca brīvībā. Pēc tam viņš pieņēma Krievijas pilsonību. Sekoja pārsūdzības, 2004. gadā Augstākās tiesa atzina Kononovu par vainīgu kara noziegumā un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, lietu nosūtīja prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu atbrīvoja no ieslodzījuma sliktās veselības dēļ. Augstākās tiesas Senāts spriedumu atstāja negrozītu, bet aiz restēm Kononovs vairs nesēdēja.
Viņš vērsās pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), pieprasot sev par labu 3,63 miljonus latu. 2008. gadā tikai ar vienas balss pārsvaru tiesa izlēma par labu Kononovam, piespriežot Latvijai maksāt 30 000 eiro (21 084 latus). Tiesas arguments — kara laikā nav bijis neviens likums, ko Kononovs būtu pārkāpis, 1944. gada 27. maijā viņš nevarējis paredzēt, ka šāda rīcība ir kara noziegums. Vietā vaicāt, vai tādu pašu viedokli Eiropas tiesneši paustu par ebreju šāvējiem, kas apgalvotu, ka tikai pildījuši Lielvācijas likumus un fīrera pavēles...
Latvija ECT lēmumu ir pārsūdzējusi tiesas Lielajā palātā, bet Maskavas valdība Kononova aizstāvībai piešķīrusi piecus miljonus rubļu (80 000 latu). Krievijas vēstnieks tradicionāli Kononovu apsveic dzimšanas dienā. No vēstniecības preses dienesta paziņojuma: „Skarbajā kara laikā Kononovs ar cieņu izpildīja augsto misiju — dzimtenes un visas Eiropas atbrīvošanu no fašisma verdzības.”