Pērn Latvija reti izmantota kā cilvēku tirdzniecības tranzīta valsts, biežāk - kā upuru izcelsmes zeme
Aizvadītajā gadā Latvijā nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības tranzīta gadījums, bet mūsu valsts ir bijusi cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā darbības un rezultātu novērtējumā cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā par 2009.gadu.
Kā aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Sintija Virse, Latvija aizvadītajā gadā neesot bijusi arī mērķa valsts cilvēku tirdzniecībai no citām Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm, taču ir vērojams fiktīvo laulību gadījumu pieaugums.
Eksperti uzskata, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos ir pieaudzis to personu skaits, kuras gatavas labprātīgi iesaistīties prostitūcijā kā Latvijā, tā arī citās valstīs. Tas nozīmē, ka iesaistīšana prostitūcijā vairs nenotiek, pielietojot piespiedu mehānismus, bet gan balstoties uz savstarpējās materiālās izdevības principa.
Kā liecina IeM sagatavotais novērtējums, aizvadītajā gadā Latvijā nav konstatēti arī seksa tūrisma gadījumi, kā arī, pateicoties ieviestajām izmaiņām likumdošanā un intensīvam policijas darbam, nav konstatēts neviens gadījums, kad prostitūcijā būtu iesaistītas nepilngadīgas personas.
Lai novērstu cilvēktirdzniecības gadījumus un samazinātu pieprasījumu pēc prostitūcijas pakalpojumiem, IeM sadarbībā ar citām institūcijām ir ieguldījusi nopietnu darbu likumdošanas pilnveidošanā un vairāku gadu garumā ir pilnveidots Krimināllikums - aizliegta jebkura trešās personas darbība, kas veicina prostitūciju, kā arī personai, kura nodarbojas ar prostitūciju, ir atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu, un tie klienti, kuri pārkāpj šos noteikumus, tiek sodīti.
Ziņojumā ietverta informācija arī par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem un upuru aizsardzības pasākumiem, preventīvo darbu un apmācībām, kā arī starptautisko sadarbību cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā.
IeM uzskata, ka cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā iesaistītās ministrijas padotības iestādes turpina efektīvi pildīt tām noteiktos uzdevumus un īstenot cilvēku tirdzniecības politikas prioritātes. IeM norāda, ka ir nodrošinājusi tādu normatīvo aktu sistēmas izstrādi, kas šobrīd uzskatāma par likumdošanas labāko praksi un saskan ar visām starptautiskajām prasībām.
LETA
