Grib likvidēt Jūrmalas pilsētu
Jūrmala kā pilsēta var pazust no Latvijas kartes. Valsts lielākās kūrortpilsētas liktenis karājas mata galā un tā var zaudēt republikāniskās pilsētas statusu. Iedzīvotāju neapmierinātība ar pilsētā notiekošo aug augumā.
Pārsvarā Jūrmalu atpazīstam kā kūrortpilsētu, kurā vasarā varam gan peldēties, gan sauļoties, kā arī doties uz dažādiem izklaides šoviem. Tomēr atpūtniekiem neredzama paliek lielākā Jūrmalas daļa, kurā dzīvo vairums pilsētnieku - Kauguri, Sloka, Ķemeri... Šajos pilsētas rajonos, kuri ir attālāk no populārākajiem atpūtas un izklaides centriem – Dzintariem, Majoriem, Dubultiem, mīt lielākā daļa no 55 000 Jūrmalas iedzīvotājiem.
Ja šīs pilsētas daļas atdalās no Jūrmalas pilsētas, tad Jūrmala zaudē savu republikāniskās pilsētas statusu. Likums nosaka, ka republikas nozīmes pilsētās iedzīvotāju skaitam ir jābūt vismaz 25 000 lielam.
Par labu Ķemeru novadam?
Februāra vidū Ķemeru vidusskolā pulcējās vietējie iedzīvotāji, kuri apsprieda ne tikai vietējas mācību iestādes likteni, bet arī lēma par to, ka palikt Jūrmalas pilsētas sastāvā nav ķemernieku interesēs. Šomēnes ir paredzēta Jūrmalas domes deputātu tikšanās ar Ķemeru iedzīvotājiem. Ja šīs tikšanās rezultātā ķemernieki nesaņems deputātu solījumus vairāk uzmanības pievērst tieši Ķemeru attīstībai, tad vietējie spriedīšot par tālāko rīcību, kas varētu būt seperātiska Ķemeru novada izveidošana. Ķemeru novadam jau ir pat savas robežas, kas sakrīt ar Ķemeru Nacionālā parka teritoriju.
Jau pirms astoņiem gadiem Ķemeros notika iedzīvotāju aptauja, kurā par palikšanu vai nepalikšanu kūrortpilsētas sastāvā balsis dalījās gandrīz uz pusēm.
Tai pašā laikā neapmierinātība ar pilsētas sadrumstaloto varu un nespēju nodrošināt pilsētniekiem normālu infrastruktūru pieaug arī Jūrmalas „guļamrajonos” – Kauguros un Slokā. Ja šie pilsētas rajoni pievienotos Ķemeru novadam, Jūrmalas pilsētas liktenis jeb nāve būtu izšķirta.
Jāuzsver, ka šāda pilsētas sadalīšanās nav nekas nereāls. Atšķirība no citām Latvijas pilsētām, Jūrmalā ir sevišķi spēcīgas iedzīvotāju apvienības un organizācijas, kuras pārstāv atsevišķus pilsētas rajonus. Pie tam jūrmalnieki pārsvarā sevi neidentificē kā vienotas pilsētas iedzīvotājus, bet gan kā konkrētu pilsētas daļu „aborigēnus”.
Savukārt pilsētas kūrorta, atpūtas un izklaides rajoni - Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti - varētu tikt pievienoti Rīgas pilsētai, kā tas jau ir bijis pirms pusgadsimta. Rīgas dome jau vairākus sasaukumus pēc kārtas runā par to, ka tā savu teritoriju grib paplašināt uz tuvējās Jūrmalas un Pierīgas pagastu rēķina.
Divas frontes
Jūrmalas iedzīvotāji tagad sagrupējušies divās pretējās frontes pusēs.
Jūrmalas pašvaldības „rupors” – laikraksts „Jūrmalas Ziņas” raksta, ka ķemernieki vienkārši būtu bezprāši, ja mēģinātu atdalīties no pilsētas, jo Jūrmalas dome teju, teju nolēmusi īstenot vairākus Ķemeru attīstības projektus – gan plūdu draudu novēršanu, gan parka sakopšanu, gan arī pašvaldības aptiekas ierīkošanu. Atdaloties no Jūrmalas, ķemernieki ne tikai applūdīs un būs spiesti noraudzīties un aizaugušu parku, bet arī maksās bargu naudu par savu bērnu skološanu Jūrmalas skolās un bērnudārzos.
Savukārt otrs pilsētas laikraksts - „Jūrmalas Nedēļas Ziņas” raksta: „Tā kā rīdziniekiem par Sloku, Kauguriem un Ķemeriem ir maza interese, tad visticamāk viņi arī pieļautu šāda atsevišķa (Ķemeru) novada izveidošanu. Pārējā Jūrmalas daļa jau tiktu pievienota Rīgai.” Laikraksts arī uzsver, ka drīzāk Jūrmalas „atpūtas zonas” iemītniekiem būtu jāmaksā pilsētas apdzīvotāko rajonu novadam, jo tur esot pietiekami daudz izglītības iestāžu un ne Ķemeru, ne Kauguru iedzīvotājiem savas atvases nemaz nav jāved uz kūrortzonas izglītības iestādēm. „Bērnu kustība” drīzāk noris pretējā virzienā.
Jāpiebilst, ka domu par Jūrmalas pilsētas likvidēšanu ir iniciējuši divi apstākļi: * sadrumstalotais un kriminālais Jūrmalas pilsētas domes vadības stils un * nemākulīgā administratīvi teritoriālā reforma, kas arī jūrmalniekiem licis sekot seperātisko Latvijas lauku pagastu pēdās.
Elmārs Barkāns/Foto:viss.lv
