Starptautiskā valūtas fonda, nevis Dombrovska valdības gads
Kamēr ekonomists prognozē, ka drīz strādāsim apmaiņā pret pārtikas pakām, reģionos cilvēki veido pašpalīdzības krājkases. 12.martā aprit gads kopš strādā Valda Dombrovska vadītā valdība. Kasjauns.lv aicināja dažādu jomu ekspertus novērtēt padarīto.
Latvijas pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe:
– Sākotnēji valdība bija atvērta un, izstrādājot valdības deklarāciju, aicināja nevalstiskās organizācijas iesaistīties. Durvis it kā bija vaļā, bet, ieviešot dažādus finanšu instrumentus, apgūstot struktūrfondus, izpratne ministriju līmenī nebija jūtama. Kvalitatīvu procesu raksturo tas, ka tiek ņemts vērā visu ieinteresēto viedoklis, diemžēl finanšu apguvē ministrijas nav bijušas atsaucīgas. No 130 programmām, tikai 14 minēts, ka līdzdarboties var NVO. Turklāt, sākot gatavot projektus, sabiedriskās organizācijas saprot, ka administratīvie šķēršļi būs nepārvarami. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības fondu apguvē visiem nav iespēju līdzvērtīgi piedalīties. Tomēr aizvien vairāk cilvēku grib apvienoties.
Pērn katru mēnesi tikai reģistrētas ap 20 jaunu NVO. Tas ir gan labi, gan slikti tajā ziņā, ka, lai kopīgi darbotos noteikta prasība ir reģistrēt organizāciju un nereti tas ir apgrūtinoši, jo jāatver konts bankā, jāsniedz atskaites. Būtu labāk, ja savā un kaimiņu labā grupas varētu darboties brīvāk, nekārtojot administratīvas formalitātes. Īpaši svarīgi tas būtu šajā ekonomiski grūtajā situācijā. Esmu novērojusi, ka sociālos jautājumus risina pat tādas organizācijas, kas agrāk nekad to nedarīja. Piemēram, foto kluba biedri nāk klajā ar pašpalīdzības iniciatīvu, bet problēma ir tajā, ka vajadzīgs būtisks valsts un pašvaldības atbalsts. Raksturīgi, ka reģionos cilvēki palīdz viens otram, veidojot stiprākas sociālās saites. Nevar būt tā, ka pašvaldība saka: labdarība ir NVO ziņā un mums par to nav nekādas daļas. Cilvēki ir jāatbalsta ne tikai tad, kad viņi samaksā nodokļus, bet arī tad, kad viņiem klājas grūti.
– Tas bija nevis Dombrovska valdības, bet Starptautiskā valūtas fonda gads. Valdība bija tikai pavēļu izpildītāji un viņus var vērtēt šādā kontekstā. Kas ir izdarīts? Pretēji ekonomiskai un valstiskai loģikai ir samazināti sociālie izdevumi un palielināti nodokļi. Šajā ziņā panākumi tiešām ir. Bezdarbs turpina augt, strādājošo ienākumi krītas, uzņēmējdarbība grimst. Valdība nodarbojusies ar tukšiem solījumiem. 2008.gadā oficiālā pozīcija bija – krīzes nebūs, būs mīksta piezemēšanās. Tad sākās krīze un Godmanis teica, ka tā ir īstermiņa. Tad atveseļošanos solīja 2009.gada pavasarī, pēc tam optimistiskās prognozes pārcēla uz rudeni, pēc tam atkal uz pavasari. Tagad pozitīvu scenāriju sola nākošgad.
Jautājums – vai varēja rīkoties citādāk? Protams, ka varēja izvēlēties citu ceļu. Bet, nē, valdība pati gribēja kļūt par SVF marioneti. Visiem bija tikai viena pozīcija – kā sekmīgāk izpildīt starptautisko aizdevēju prasības. Par kādu cenu, tas nevienu neinteresē. Ekonomikas ābece māca, ka krīzes laikā nodokļi ir jāsamazina, bet sociālie izdevumi jāpalielina. ASV no globālās finanšu krīzes jau ir tikusi laukā tikai, pateicoties ekonomikas glābšanas politikai, kas paredzēja valsts budžeta izdevumu palielināšanu un nodokļu samazināšanu. Jā, viņiem ir liels budžeta deficīts, bet Ameriku neviens par to nekritizē. Tad kāpēc Latvija budžeta deficītu samazina? Nodokļu palielināšanas iemesls ir tikai viens – padziļināt krīzi, lai uzņēmēji nevarētu darboties. Jau tagad daudzi savu biznesu ir pārcēluši vai plāno pārcelt uz draudzīgākām valstīm. Rezultātā cilvēki strādās tikai par putraimu un miltu pārtikas pakām.
