Dombrovska valdība atšķirībā no Godmaņa nav histēriska
12. martā aprit Valda Dombrovska vadītās valdības gads. Tās darbību vērtē kasjauns.lv uzrunātie eksperti.
Politologs Jānis Ikstens:
– Sabiedrības viedoklis ir tāds, ka šī valdība ir labāka par iepriekšējo, lai gan ekonomiskā situācija nav kļuvusi labāka, bet drīzāk gan sliktāka. Tomēr, var teikt, ka esam beiguši dzīvot ārprāta pārņemtā pasaulē, kur ir kaut kādas mežonīgas kataklizmas. Vairs netiek zīmētas apokaliptiskas ainas kā to darīja Godmanis. Premjers ir līdzsvarots, no kura staro, ja ne gluži omulība, tad vismaz neredzam histēriju un nervozitāti. Kaut kā ir savākts budžets, pieņemti vairāki nepopulāri lēmumi. Statistiski redzam eksporta kāpumu, bet, visticamāk, ka rādītāji nav objektīvi un tajos atspoguļojas kaut kas cits, piemēram, līzinga automašīnu iztirgošana uz ārzemēm. Pēdējā laikā atkal aktualizējušās pieklusušās „Jaunā laika” un Tautas partijas domstarpības. Šķita, ka TP apzinās, ka ir vainīgi pie tā, ka valstī viss salaists dēlī un pierāvusies, bet vēlēšanu kontekstā vainas apziņa ir mazinājusies un konflikti uzliesmojuši ar jaunu sparu. Dombrovska valdība ir mierīga, pat finanšu ministrs nav tik ekscentrisks kā labākos laikos. Valdība ir sarežģītā situācijā, bet tā ir stabila.
Politoloģe Ilze Ostrovska:
– Tā bija nevis strādāšana, bet ugunsgrēka dzēšana ārkārtējā situācijā. No starptautisko aizdevēju viedokļa izriet, ka apdzēst ir izdevies, iesaistot visu sabiedrību un lielai daļai par to maksājot. Dombrovska valdība nespēja panākt, ka tie, kas izraisīja krīzi, iesaistītos procesos. Tagad ar Neo starpniecību mums atklājas, ka ir aprindas, kur viss turpinās. Valdība nav panākusi, ka varas struktūrās esošie tiktu sodīti par valstij svarīgu procesu neprecīzu izvērtēšanu un neadekvātu aktivitāšu īstenošanu. Tautas partijai nekad nekāda vainas apziņa nav bijusi. Ir naivi uz kaut ko tādu cerēt. Ja būtu bijusi, tad viņi nebūtu izdarījuši to, ko izdarīja, nebūtu nekādu trekno gadu ar gāzi grīdā. Tikmēr arī „Jaunā laika” opozīcija nepietiekami skaļi runāja un bija pasīva. Arī šobrīd „Jaunais laiks” nerīkojas pietiekoši enerģiski, ne uz vienu tieši nenorāda, bet tikai klusu un diplomātiski kaut ko izsaka.
Politoloģe Rasma Kārkliņa:
– Gada laikā valdība daudz paveikusi gan saimnieciskās, gan politiskās krīzes pārvarēšanai. Mēs kritizējam valdību, bet aizmirstam kāda bija situācija pirms gada. Nebija skaidrības vai vispār būs valdība, sabiedrība bija pārskaitusies un pastāvēja draudi, ka būs masu nekārtības, nebija zināms vai Latvijai kāds aizdos naudu. Tagad redzam, ka ne nemieru, ne satricinājumu nav bijis, stāvoklis ir uzlabojies, budžets ir pieņemts, budžeta deficīts nav pieaudzis un tas ir stabilizējošs faktors, kāpuši arī eksporta rādītāji. Arī pārējā pasaule no krīzes pamazām atgūstas un Latvija iet pareizā virzienā. Šī valdība strādās līdz vēlēšanām, jo nav citas alternatīvas, būs domstarpības, bet valdība ir pierādījusi, ka tā spēj rīkoties komplicētās situācijās. Ministru prezidenta vadības stils kļuvis drošāks, pārliecinošāks.
Evija Hauka/Foto:LETA