Modē iepazīties veikalā

Tā pirms neilga laika bija atgadījies ar manu kolēģi. Diemžēl skaisti reaģēt uz šo komplimentu viņai neizdevās. “Acumirklī nosarku kā biete, un viss, ko spēju izdvest, pirms pagriezos un aizgāju, bija kautrīgs “Paldies”. Ak, Dievs, kā to nožēloju! Viņš bija superīgs! Es taču vispār neprotu flirtēt!” šausminājās Inga. Smieklīgākais, ka dienu iepriekš viņa žurnālā bija izlasījusi puišu diskusiju par sievietēm, kur viņi tieši tā arī saka: “Diemžēl daudzas sievietes nemāk flirtēt...”, “Meitenes, neesiet tik kautrīgas!”, “Viens no labākajiem variantiem, kur iepazīties, ir RIMI, ap astoņiem, deviņiem vakarā...”

Kādu vakaru, atceroties šo izteikumu, pievērsu uzmanību veikala publikai. Patiesi, ap šo laiku gar augļu, gaļas un piena stendiem klīst daudz cilvēku “pa vienam”. Gan vīrieši, gan sievietes ar groziņiem, pēc kuru satura viennozīmīgi noprotams – viņi iepērk pārtiku tikai sev. Arī Inga tagad apmeklē veikalu biežāk, bet darbā joprojām smeldzīgi nopūšas – ja nu tas bija viņas liktenīgais... Tad jau labāk vilties, nevis neizmantot iespēju un pēc tam sevi urdīt, un ja nu... Inga sev nosolījusies, lai tur kas, nekad vairs šādu kļūdu nepieļaut, trenējas flirtēt ar kolēģiem un regulāri ap astoņiem dodas uz veikalu, cerot, ka starp apelsīniem un āboliem parādīsies tas pats toreiz sastaptais puisis. Diez vai... jo divreiz jau vienā upē neiekāpsi. Kas to zina, kur sēž un gaida jau nākamā iespēja? Galvenais – to pamanīt un nepalaist garām. Tā viena draudzene ar tagadējo draugu iepazinās, kad bankomāts “apēda” viņas karti, cita – iznesot miskasti. “Laimīgu ceļu! Un... nepabrauciet garām savai laimei,” šķelmīgi manai paziņai novēlēja ceļu policists. Viņa apmeta līkumu, Statoilā nopirka kafiju, uz krūzītes uzrakstīja savu numuru un aizveda to nupat sastaptajam likumsargam. Tagad viņi jau pāris mēnešu ir kopā.

Ilze