Sargiet bērnus! Noslīkušais puisēns dzīvoja trūcīgā, bet labvēlīgā ģimenē
Sabiedrība

Sargiet bērnus! Noslīkušais puisēns dzīvoja trūcīgā, bet labvēlīgā ģimenē

Jauns.lv

Šīs nedēļas šokējošais gadījums, kad Kocēnu novadā kanalizācijas akā nelaimīgi iekrita un noslīka trīs gadus vecs bērns, atkal pievērsis bērnu tiesību aizstāvju uzmanību.

Sargiet bērnus! Noslīkušais puisēns dzīvoja trūcīg...

Jau vēstīts, ka nelaimi pamanīja 12 gadus vecs zēns, centās bērnu izvilkt, bet viņam tas neizdevās. Notikušo izmeklē policija.­

Kocēnu novada Bāriņtiesas priekšsēdētājs Guntis Braslis pastāstīja, ka ģimene, lai gan trūcīga, bija labvēlīga. Bojā gājušā puisīša mamma ir 23 gadus veca un viena audzināja dēlu. Braslis atzina, ka tas ir ļoti traģisks stāsts, jo jaunā sieviete pati ir bārene un viņas brālis šobrīd atrodas SOS ciematiņā, bija jāsaņem viņas piekrišana rūpēties par brāli.

Tas atkārtojas ik gadu

Šis nav pirmais gadījums, kad bez uzraudzības atstāts mazs bērns iekrīt ūdenstvertnē un noslīkst. Lai gan bērnu nedrīkst atstāt vienu līdz septiņu gadu vecumam, un pieskatīt viņu nedrīkst otrs bērns, kurš jaunāks par 13 gadiem, vecāki turpina bezatbildīgi izturēties pret bērniem un sodu par to nesaņem.

Ik gadu mediju uzmanības lokā nonāk šausminoši stāsti par bērniem, kas noslīkuši piemājas dīķī, grāvī vai citā ūdenskrātuvē. Tikai retos gadījumos tā ir traģiska nejaušība, lielākoties likteni vecāki izaicinājuši paši. „Bērna nāve ir vislielākais sods, tomēr vecāku rīcību nekas nevar attaisnot. Cena, kas tiek maksāta par bezatbildību, ir pārāk augsta,” saka

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. Konkrēto gadījumu viņa nekomentēja, jo bērnu tiesību aizstāvjiem par to ir pārāk maz informācijas. Nereti kā arguments tiek minēta nabadzība: nav bērnu ar ko atstāt, nav naudas bērnudārzam vai auklei, jādara citi darbi.

Trūkums nav attaisnojums

Tomēr prakse liecina, ka bērnu nelaimes gadījumiem ar ekonomiskajiem apstākļiem nav nekāda sakara. „Bērni ir auguši visādos laikos, trūkums nav nekāds attaisnojums. Nedzīvojam taču uz pasaules vieni, ir taču radi, kaimiņi, pašvaldības sociālais dienests, bērnudārzi. Ja vecāki grib, šo jautājumu var atrisināt. Cilvēki parasti domā, ka ar viņu bērnu taču nekas ļauns neatgadīsies. Kas gan var notikt manās mājās vai pagalmā? Mazam bērnam apkārt ik uz soļa ir riski un tas nebūt nav pārspīlēti teikts. Vecāki domā ar savu pieauguša cilvēka prātu: bērns taču neies pie slidenas dīķa malas vai nelīdīs kanalizācijas caurumā, bet bērni domā savādāk, viņi ir zinātkāri un vienā momentā var atrasties bīstamā vietā,” saka Millere. Nereti nav pat izdarīts elementārais, kas būtu vajadzīgs, ja mājās ir mazs bērns – nav norobežotas bīstamas ūdenstvertnes, grāvji, nav vāku uz caurumiem. Millere stāsta, ka, neraugoties uz daudzajiem brīdinājumiem medijos, bērni vēl aizvien applaucējas ar verdošu ūdeni. Visbiežāk vecāki vienkārši atrodas blakus telpās. „Domājot par mainīgajiem laika apstākļiem, mēs gribētu vērst cilvēku uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar atkusni, plūdiem, slideno laiku,” atgādina Millere.

Evija Hauka