Sabiedrība

Rīga gatavojas leģionāru gājienam

Jauns.lv

Pirms plānotajiem latviešu leģionāru piemiņas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa izvietotas norobežojošās barjeras. Dzeltenas krāsas aptuveni metru augstās barjeras izvietotas visapkārt pieminekļa laukumam, tomēr daudzi posmi stāv vaļā un iedzīvotāji var brīvi pārvietoties.

Rīga gatavojas leģionāru gājienam...

No pieminekļa priekšlaukuma ar tehniku tika šķūrēts sniegs un kaisīta sāls. Apkārtnē manāmi vairāki desmiti policistu.

Policija aiztur vairākus agresīvus cilvēkus

Policija šodien pie Rīgas Doma, kurā notiek leģionāru piemiņas dievkalpojums, aizturēja divus agresīvus piketētājus. Viens no piketētājiem skaļi klaigāja un izteica pret ebrejiem vērstus apvainojumus. Viņš arī turēja rokās plakātu - "Ēbrej, šī ir Latvijas valsts". Otrā plakātā bija izteikts aicinājums Valsts prezidentam apmeklēt 16.marta, nevis 9.maija pasākumus.

Sākumā policija vēlējās piketētājus dabūt prom ar labu, bet, kad tas neizdevās, piketētāji tika aizvesti un ievietoti policijas busiņā.

Vairāki agresīvi noskaņoti cilvēki šodien ap plkst.11 tikai aizturēti arī Rīgā pie Laimas pulksteņa.

Laukumā pie Brīvības pieminekļa un iepretim viesnīcai "de Rome" ir izvietojušies vairāki simti policistu, tostarp arī Valsts policijas specvienības darbinieki. Kārtību nodrošina arī Rīgas pašvaldības policisti.

Pie Brīvības pieminekļa izveidota Latvijas karogu aleja, kura norobežota ar dzeltenām aptuveni metru augstām aizsargbarjerām.

Pieminot leģionārus, pie pieminekļa pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, savukārt tuvāk Laimas pulkstenim apstājušies vairāki ļaudis ar Georga lentītēm pie krūtīm.

Īsi pēc plkst.11 biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" gājiens sasniedza Brīvības pieminekļa laukumu.

Leģionāru piemiņas dievkalpojumā Rīgas Domā šodien pulcējās ap 300 cilvēku. Uz dievkalpojumu bija pulcējušies pārsvarā vecāka gada gājuma cilvēki, bet netrūkst vidēja vecuma cilvēku un jauniešu.

Antifašistu pasākums

"Latvijas Antifašistiskā komiteja" no plkst.11.30 līdz 14 iecerējusi rīkot "antinacistisku sapulci" Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī, pie "Laimas" pulksteņa.

Iespējams, šim pasākumam varētu neoficiāli piebiedroties aktīvists Jurijs Kotovs ar domubiedriem, kuri plāno protestēt "pret valdošās koalīcijas antitautisko būtību un ekonomisko nespēku".

Iespējams, ka leģionāru gājiena norisei varētu sekot pārstāvji no Igaunijas organizācijas "Nočnoi Dozor" ("Naktssardze"), kuras aktīvisti savulaik tika apsūdzēti par masveida nekārtību organizēšanu Tallinā.

Pie Brīvības pieminekļa šodien iespējami satiksmes ierobežojumi, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldībā.

Iecerēto pasākumu dēļ līdz pasākuma beigām saskaņā ar Valsts policijas norādījumiem tiks izvietotas norobežojošās barjeras laukumā pie Brīvības pieminekļa.

No plkst.9 līdz plkst.18 tiek plānots ierobežot vai slēgt gājēju kustību laukumā pie Brīvības pieminekļa.

Priekšvēsture

Rīgas dome aizliedza 16.martā rīkot pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Tomēr "Daugavas vanagi" un "antifašisti" šo lēmumu apstrīdēja tiesā, kas domes lēmumu atcēla.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) gan aicina iedzīvotājus nepiedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa un izvairīties no provokācijām. Ušakovs respektē tiesas spriedumu, tomēr norāda, ka Rīgas dome savu lēmumu par pasākumu aizliegšanu pieņēmusi, ņemot vērā policijas sniegto informāciju un drošības apsvērumus.

Kā ziņots, 2009.gadā netika atļauts neviens pasākums, 2008.gadā atļāva tikai "Daugavas vanagu" pasākumu, 2007.gadā tika atļauti visi pasākumi, bet 2006.gadā netika atļauts neviens pasākums un Brīvības pieminekļa apkārtne tika iežogota.

Leģionāru piemiņas dienu 16.martā sāka atzīmēt "Daugavas vanagu" organizācija 1952.gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944.gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni "93,4". Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas - 15. un 19. - cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā - latviešu vadībā.

1998.gada vasarā Saeima 16.martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu, un 2000.gadā 16.marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.

LETA