Sabiedrība

Leģionāru gājiens Ušakova Rīgā noritējis mierīgi

Jauns.lv

Gājiens pie Brīvības pieminekļa noritēja mierīgi, ar dziesmām un policijas specvienības „Alfa” vīru apsargāts. Aiz barjerām atradās neliels „antifašistu” pulks, kas izkliedza jau ierastos saukļus.

Leģionāru gājiens Ušakova Rīgā noritējis mierīgi...

Visvaldis Lācis (vidū) ir viens no retajiem deputātiem, kas 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa.
Visvaldis Lācis (vidū) ir viens no retajiem deputātiem, kas 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa.

Leģionāru piemiņas gājiens norit mierīgi

Ziedus nolikt devās arī arhitekts Edgars Šēnbergs. 1943. gadā pēc pārdzīvotajām šausmām pirmās padomju okupācijas laikā viņš brīvprātīgi devās leģionā. „Karoju 15. divīzijā, artilēristos, no zvana līdz zvana. Beidzu Kurzemē, Remtē. Arī pie Rīgas mūsu baterija stāvēja, Biķernieku meža malā. Mēs ar savu artilēriju sedzām, lai Vaira Vīķe—Freiberga kāpa kuģī,” atceras Šēnbergs. „Kad tilti bija uzspridzināti, mēs ar plostu cēlāmies pāri Daugavai.”

Šēnbergs ir no pazīstamas arhitektu dzimtas, projektējis daudzas ēkas Latvijā un Krievijā. Arī viņa sieva, dēls, vedekla ir arhitekti. „Es sev ceļu izlauzu. Māte bija sešus gadus Sibīrijā, brālis raka Belomorkanālu, visi kaut ko darījām impērijas labā,” sirmais leģionārs par pārdzīvoto spēj pajokot.