Iestājies astronomiskais pavasaris
Šovakar pulksten 19.32 sācies astronomiskais pavasaris. Šajā laikā diena ar nakti ir vienādā garumā, bet katra turpmākā diena ir mazliet garāka par nakti.
Saule jeb Saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu uz debess ziemeļu puslodi. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet Zemes dienvidu puslodē dienas kļūst arvien īsākas un iestājas rudens.
Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.
Tautas ticējumos teikts, kāds vējš pūš pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru. Tāpat ticējumos teikts, ka agrs pavasaris nesola labu vasaru un, ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi prognozē, ka sestdien pūtīs rietumu vējš 5 līdz 10 metri sekundē (m/s), daudzviet brāzmās no 15 līdz 17 m/s. Sestdien būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām gaidāms neliels slapjš sniegs, lietus. Gaisa temperatūra dienā būs no mīnus 1 līdz plus 3 grādiem pēc Celsija skalas.
Savukārt jau naktī uz svētdienu kļūs siltāks, kad gaisa temperatūra būs no mīnus 2 līdz plus 2 grādiem, bet dienā gaiss iesils no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Svētdien lielākoties būs mākoņains laiks un nokrišņi pārsvarā būs lietus, naktī arī slapja sniega veidā.
Vasaras saulgrieži šogad iestāsies 21.jūnijā plkst.14.28. 21.jūnijā būs arī garākā diena, kas ilgs 17 stundas, 52 minūtes un 37 sekundes.
LETA
