Zelta darbi „Arsenālā”
No 2010.gada 2.aprīļa līdz 27.jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma vērienīga izstāde „Zelta darbi”. Zelts ir viscēlākais metāls, mūžības un pilnības simbols.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva informē, ka ekspozīcijā iekļauti vairāk nekā 200 mākslas darbi no ikonām līdz instalācijām. Izstāde ir konceptuāls projekts, kura mērķis ir aktualizēt diskusiju par materiālām un garīgām vērtībām dažādos laikmetos.
Zelts ir viscēlākais metāls, nemainīguma, mūžības un pilnības simbols. Krāsas dēļ zeltu identificē ar sauli un uguni. Filozofijā tas simbolizē atziņas un gara gaismu, reliģijā – dievišķu gaismu. Zelts ir metafora dvēselei un cēlai sirdij. Ar zeltu apzīmē augstāko no tikumiem – mīlestību. Vienlaicīgi zelts ir pasaulīgo labumu iemiesojums, tas parādās kā naudas sinonīms, apliecinot alkatību un pieķeršanos materiālajai pasaulei. Zelts ir viens no mistiskākajiem zemes noslēpumiem – materiālā un garīgā savienojums.
Ideju veidot izstādi „Zelta darbi“ inspirēja dokumentālā filma „Latvijas zelts”, kas stāsta, kā radušās Latvijas Bankas zelta rezerves: lielu daļu no tām saziedojusi Latvijas tauta. Rakstniece un kaismīga feministe Īvande Kaija 1919.gadā izveidoja Latvijas sieviešu zelta fondu, kas iedvesmoja plašu ziedošanas kustību. Kad 1922.gada 1.novembrī nodibināja Latvijas Banku, tautas saziedotās vērtslietas tobrīd satilpa 99 kastēs, 6 čemodānos, 3 kurvjos un vienā maisiņā. Mūsdienās Latvijas Bankas rīcībā esošās 7,7 tonnas zelta glabājas Lielbritānijas un Šveices bankās.
Ziedošanas motīvs ir simbols, kas nostiprina sakramentālu tautas kopību. Ziedojot materiālas vērtības, tiek veikts iracionāls solis, kas ļauj pacelties augstākā garīgā līmenī. 20.gadsimts Latvijas tautai bija lielu pārbaudījumu laiks, kas prasīja uzupurēšanos. Arī tagad uz valsts upuraltāra nokļuvusi tauta.
Jauni mākslas darbi un izstādes nereti top ar ziedotāju atbalstu. Jau daudzus gadus uzticams laikmetīgās mākslas partneris ir Aizkraukles banka. Bankas partnerība „Zelta darbu“ tapšanā devusi unikālu iespēju parādīt īstu zelta lietni. Jāatzīmē, ka šis ir dārgākais eksponāts izstādē.
Uzsverot zelta ambivalento dabu, kas atklājas materiālās un garīgās kategorijās, izstādē veidotas astoņas tematiskas mākslas darbu grupas, kuru stāsts ved pa „Zelta teļa“ pēdām uz „Upura“, „Varas un Laikmeta“ nodaļām. Zelta materiālajā substancē ieraugāms gluži iracionāls „Sapnis par laimi“, kura sasniegšanai cilvēce iegulda visas savas darbības pūles. „Saule“, „Gaisma“, „Mīlestība“, „Bezgalīga telpa“ ir nodaļas, kurās eksponētas latviešu mākslas klasikas pērles. Nodaļa „Alķīmija“ uzsver zelta vieliskuma transformācijas procesu garīgā substancē.
Izmantojot zelta daudzveidīgās simboliskās nozīmes, izstādē iekļautas ikonas, latviešu mākslas klasika un konceptuālā māksla – glezniecība, grafika, tēlniecība, objekti un videodarbi. Šajos eksponātos zelta esamība atklājas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, darbiem savstarpēji veidojot paradoksālu kontekstu. Projektā skatījums uz zeltu ir konceptualizēts, un izstādes sižets, izrietot no ziedojuma motīva, noved līdz alķīmiskai materiālā un garīgā procesa mijiedarbībai. Izstādes galvenais kods ir ideālu uzvara pār fizisko un zemisko. „Zelta darbi“ – tie ir mūsu paveiktie labie darbi.
Zelta darbi „Arsenālā”
Senākie izstādes eksponāti ir krievu ikonas. Zelts ikonu glezniecībā norāda uz garīgo pasauli, saikni ar Dievu. Simbolisks krāsu valodas izmantojums, kompozīcijas principi un ideju sakrālais līmenis daudziem mūsdienu māksliniekiem kalpojis par iedvesmas avotu, arī izstādē „Zelta darbi“ vairākos piemēros atrodama ikonu formālās valodas ģenēze.
Līdzās 19. – 20.gadsimta latviešu klasikai eksponēta laikmetīgā māksla un īpaši šim projektam radītas kompozīcijas. Izstādē sastopas 70 visdažādāko autoru darbi, kas parāda visas 20.gadsimta Latvijas mākslinieku paaudzes. Ekspozīcija iekļauj Jāņa Anmaņa, Borisa Bērziņa, Aigara Bikšes, Ilmāra Blumberga, Kristiana Brektes, Dainas Dagnijas, Birutas Delles, Ivara Drulles, Līvijas Endzelīnas, Miķeļa Fišera, Kristapa Ģelža, Ievas Iltneres, Jēkaba Kazāka, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Tatjanas Krivenkovas, Gļeba Panteļejeva, Kirila Panteļejeva, Edītes Pauls-Vīgneres, Jāņa Pauļuka, Miervalda Poļa, Vilhelma Purvīša, Jura Putrāma, Jaņa Rozentāla, Kriša Salmaņa, Ingas Siliņas, Džemmas Skulmes, Māra Subača, Georga Šēnberga, Olgas Šilovas, Valdemāra Tones, Jura Utāna, Jāņa Valtera, Bruno Vasiļevska, Sigurda Vīdzirkstes, Aijas Zariņas, Ādolfa Zārdiņa un daudzu citu mākslinieku darbus.
Izstādes „Zelta darbi“ kontraversiāli uzstādīto jautājumu kontekstā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 10.maijā Gētes institūtā rīko starptautisku konferenci „Vērtība 21.gadsimtā“. Konference pulcēs filozofus, sociologus, mākslas zinātniekus un izvirzīs uzdevumu definēt pašiem savas vērtības.
Izstādi atbalsta Aizkraukles banka.
Ar Latvijas Bankas atbalstu ekspozīcijā demonstrēta dokumentālā filma „Latvijas zelts“ par Latvijas zelta vēsturi un eksponētas zelta monētas no Latvijas Bankas monētu kolekcijas.
