KNAB Centrālcietuma drošības daļas inspektoru pieķēris kukuļņemšanā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 16.martā uzsācis kriminālprocesu par Rīgas Centrālcietuma amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām saistībā ar kukuļa pieņemšanu.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka ieslodzījuma vietas drošības daļas inspektors, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņēmis kukuli 150 latu apmērā, lai kādai notiesātai personai nelikumīgi nodotu priekšmetus, tostarp aizliegtas mantas.
KNAB un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sadarbības rezultātā Rīgas Centrālcietuma amatpersona tika aizturēta pēc kukuļa pieņemšanas, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs atzinis Centrālcietuma drošības daļas inspektoru par aizdomās turēto kukuļa pieņemšanā un mēģinājumā neatļauti nodot priekšmetus personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā.
Rīgas Centrālcietuma amatpersonai piemēroti drošības līdzekļi - aizliegums pildīt jebkādus amata pienākumus IeVP un tās struktūrās, kā arī aizliegums tuvoties konkrētām personām un izbraukt no valsts.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas - par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai. Minētais pants paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.
Tāpat process sākts pēc KL 309.panta 4.daļas - par korespondences, naudas, pārtikas produktu vai citu priekšmetu vai vielu neatļautu nodošanu personām, kuras ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietās, vai saņemšanu no šādām personām, ja to izdarījis šo iestāžu darbinieks. Saskaņā ar šo likuma pantu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
LETA
