Krievija nosauc galvenos „vēstures kropļotājus”
Krievijas ziņu aģentūra APN publicējusi, Kremļaprāt, galvenos Austrum un Centrāleiropas valstu galvenos vēstures falsifikatorus. Latvijā ir trīs institūcijas, kuras īsteno globālu sazvērestībā pret Krieviju.
Ne tikai Baltijas valstu vēsturnieki pirms Lielajā Tēvijas kara 65. gadadienas svinībām ir „sazvērējušies” pret Kremļa pausto „vienīgo patiesību”, uzskata Maskavas politiķi. Tagad, pēc viņu uzskata, Austrumeiropas un Centrāleiropas valdības esot vienojošās „globālā sazvērestībā” pret vēsturisko patiesību un jau industriālos apmēros cenšas nomelnot sarkanarmijas karavīru piemiņu, Staļina varonību un Krievijas jeb PSRS panākumus pasaules atbrīvošanā no „brūnā mēra”.
Ja agrāk bijušā komunistiskā bloka valstis „darbojās” neatkarīgi viena no otras, tad tagad tās ir vienojošās kopīgā frontē pret Krievijas pausto „patiesību”. Krievijas ziņu aģentūra APN ir publicējusi globālās sazvērestības pret Krieviju galveno „vaininieku” sarakstu, kuru galvenais uzdevums esot melot vienā laidā, lai tikai nomelnotu Krieviju un tai izteiktu „vēsturiskās pretenzijas”.
tā ir vēsturnieku komisija ar Valsts Prezidenta padomnieku vēstures jautājumos Antoniju Zundu priekšgalā un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs pie Satversmes aizsardzības biroja;
galvenais „vaininieks” ir pie valdības nodibinātais Genocīda un rezistences (pretošanās) centrs;
darbojas vairākas valsts atbalstītas „pretkrievu” institūcijas: Valsts Prezidenta dibinātā Igaunijas starptautiskā noziegumu pret cilvēci pētnieciskā komisija, Padomju perioda pētniecības centrs, Igaunijas represēto reģistra birojs, „Kistler – Ritso” fonds un Komunisma noziegumu izmeklēšanas centrs;
Kremlis par „politisko policiju” ir nodēvējis Nacionālās atmiņas institūtu;
arī darbojas Nacionālās atmiņas institūts, kurš, pēc Kremļa domām, darbojas neonacistu vadībā;
līdzīgs institūts nodarbojas ar komunisma noziegumu „evolūcijas” pētīšanu;
graujošu darbību pret Krieviju izvērš Totalitāro režīmu pētniecības institūts un Komunistisko noziegumu dokumentēšanas un izmeklēšanas pārvalde;
Krievijai visnevēlamākais ir Ukrainas nacionālās atmiņas institūts.
Īpašu Kremļa neapmierinātību izraisījuši arī Okupācijas muzeji, sevišķi Latvijā, Lietuvā un Gruzijā.
Visas šīs uzskaitītās institūcijas tad arī savstarpēji koordinējoties, lai veiktu „globāli industriāli vēsturisko diversiju” pret Krieviju.
Aģentūras APN komentārā teikts, ka Krievijai jāpārtrauc uzklausīt bijušo padomju bloka valstu pretenzijas. Nevis Krievijai ir jāmaksā par padomju laikā nodarītiem zaudējumiem, bet gan bijušajām PSRS vasaļvalstīm ir jāpiestāda rēķini par Sarkanās armijas zaudējumiem, atbrīvojot šo valstu teritorijas no hitleriskās Vācijas okupācijas, raksta APN.
