Igauņi cīnīsies ar Latvijas tukšo pudeļu spekulantiem

Tallinas laikraksts „Eesti Paevaleht” raksta, ka Latvijas iedzīvotāji ar savām tukšajām pudelēm Igaunijas budžetam ik gadu rada aptuveni 12 miljonus kronu (Ls 538 800) lielus zaudējumus.

Latvieši no Igaunijas pierobežas rajoniem maisiem ved nodot tukšo taru ziemeļu kaimiņu taras automātos. Par puslitra pudeli tiek maksāta puskrona, bet par lielāka tilpuma pudeli – viena krona (viena Igaunijas krona pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa ir 0,0449 lati).

Igaunijā, pērkot dzērienu pudelē, tiek iekasēts arī depozīts par taru, kuru var atgūt atpakaļ tukšo pudeli nododot speciālā taras automātā. Latvijā šādā sistēma nav ieviesta, bet ziemeļu kaimiņu taras automāti nešķiro Latvijā un Igaunijā pirktās pudeles. Tātad, nododot Latvijas pudeles Igaunijas taras nodošanas automātos, latviešiem neparko tiek izmaksāta nauda no Igaunijas valsts budžeta.

„Igaunijas valdība ir tik ļoti norūpējusies par radušos problēmu, ka izstrādājusi likumprojektu, kas Igaunijas teritorijā vienā reizē atļaus ienest vai ievest tikai četrus kilogramus tukšo taru iepriekšējo 20 kilogramu vietā un 120 tukšas plastmasas pudeles iepriekšējo 600 vietā,” raksta „Eesti Paevaleht”.

Arī Latvijā gan par minerālūdens pudelēm, gan par vienreizlietojamiem traukiem un citām precēm iekasē vides resursu nodokli. Šis nodoklis izveidots ar pamatdomu — pērkot preci, kuras iepakojums vai tā pati var piesārņot dabu, jāsamaksā arī par pasākumiem, lai tos savāktu. Ja uzņēmums, uzņemas pats savākt vismaz 80 % izlietotās taras, lai tā nepiesārņotu mežus, dabas resursu nodoklis paliek šī uzņēmuma rīcībā. Latvijā paši ražotāji vai importētāji nenodarbojas ar savu radīto atkritumu apsaimniekošanu, bet slēdz līgumu ar kādu no četriem uzņēmumiem— A/S „Latvijas Zaļais punkts”, SIA „Zaļā Josta”, SIA „Zaļais centrs”, SIA „Pak Demiks” un nomaksā viņiem dabas resursu nodoklim atbilstošo summu. Ar šiem uzņēmumiem līgumu var arī neslēgt — tad valsts iekasē vides resursu nodokli un tas nonāk Latvijas Vides aizsardzības fondā.

Tomēr, atšķirībā no Igaunijas, nauda, ko piemaksājam par taras utilizēšanu, mūsu rokās nenonāk. Tā vietā saņemam dažādus pasākumus, sabiedrības informēšanas kurā reklāmas tēli māca kā pareizi saplacināmas tukšās PET pudeles un Cūkmens akciju laikā mēdz pareizi samīdītu PET pudeli mainīt pret rozā konfekti.

Igaunijā motivē nauda, mums reklāmas tēli

Kādā veidā savākt izlietotās plastmasas pudeles nav reglamentēts – vai finansējot reklāmas, kas aicinātu necūkoties mežā, vai algojot cilvēkus, kas tīrītu piesārņotās teritorijas, vai uzpērkot tukšo taru. Nav svarīgi, vai savāktas konkrētā ražotāja radītie atkritumi, galvenais, ka savākts noteikts daudzums konkrēta atkritumu veida.

Igaunijā, salīdzinot ar Latviju meži un ceļmalas ir tīrākas, jo tukšās PET pudeles iespējams nodot par naudu gan veikalos, gan īpašos automātos. Tukšo taru nodod gan paši pircēji, gan „meža sanitāri”, kas šādā veidā nopelna.

Latvijā, turpretim, lielākais akcents likts uz sabiedrības informēšanu un reklāmas kampaņām. Lai arī gadā tikai rūpnīca „PET Baltija” Jelgavā pārstrādā 15 000 tonnu PET pudeļu tomēr pēc piemētātiem mežiem un grāvmalām spriežot uzskatāmi redzams, kurā valstī šo iepakojumu savākšana ir efektīvāka.

Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā „saražo” 331 kilogramu sadzīves atkritumu.

PET pudeļu īpatsvars atkritumos ir vidēji 4,5%

Aptuvenas aplēses liecina, ka gadā viens iedzīvotājs vidēji gadā rada 14,9 kilogramus PET atkritumu.

Kopā gadā Latvijā atkritumos nonāk apmēram 33693 tonnu PET pudeļu.

Mežā PET pudelēs iet bojā daudz, tostarp reti sastopamu vaboļu, kuras tur ielien padzerties, bet vairs nemāk tikt ārā.

Elmārs Barkāns, Anda Leiškalne/Foto: LETA