Krievija latgaliešiem māca svinēt uzvaras dienu. Koķe beidzot sarosās

Runa bija par to, ka Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība kopā ar Daugavpils krievu kopienu veselu mēnesi gaidīs Latgales skolēnu rakstītās esejas par Lielo Tēvijas karu.

Konkursa rīkotāji uzsver, ka konkursa mērķis ir sagatavošanās Lielās Uzvaras 65. gadadienai, stimulēt skolēnu interesi par kara notikumiem, kā arī veicināt cieņas pilnu attieksmi pret vēsturi un kultūru.

Ņemot vērā to, ka Latvijas un oficiālās Krievijas vēstures traktējumi atšķiras, sevišķi jau par Otrā pasaules kara notikumiem, tad jāsecina, ka šāds Krievijas Federācijas solis ir mēģinājums Latvijas skolēniem „iepotēt” vienīgo „pareizo” skatījumu uz Otrā pasaules kara notikumiem un aicināt viņus svinēt Uzvaras dienu 9. maijā.

Tā kā konkursa galvenā balva – ekskursija uz Sanktpēterburgu ir gana vilinoša, tad bērni, iespējams, centīsies rakstīt savus darbus atbilstoši Maskavas traktētajai vēsturiskai izpratnei.

Sadzirdēja, bet...

Beidzot notikušais ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe "ir neizpratnē" par Krievijas konsulāta un Daugavpils izglītības pārvaldes izsludināto vēstures konkursu, informē laikraksts "Latvijas Avīze".

Ministrei nav izprotama konkursa rīkotāju rīcība. Iebildumus raisa tas, ka "konkursā lietotā terminoloģija nonāk pretrunā Latvijas Republikas izglītības standartiem un mācību programmām; konkurss neveicina latviešu valodas izmantošanu un mazina valsts valodas zināšanas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors Latgalē, jo konkursa darbus noteikts iesniegt tikai krievu valodā; kā arī - tiek pretnostatīta Latgale un visa Latvija, lai gan Otrā pasaules kara darbība noritēja visā Latvijas teritorijā.

Izglītības ministrija nosūtījusi vēstuli Ārlietu ministrijai "ar lūgumu aktualizēt šo jautājumu atbilstoši diplomātiskajā praksē pieņemtajai kārtībai". Vēstules teksts esot slepens. Tomēr noprotams, ka tajā Ārlietu ministrijas uzmanība vērsta uz Krievijas konsulāta rīcību. Diemžēl saistībā ar konkursu tas līdz šim arī ir bijis vienīgais praktiskais izglītības ministres Koķe. Rodas iespaids, ka ministrei šķiet vieglāk šo incidentu risināt Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību līmenī, nevis Latvijas valsts izglītības sistēmas iekšienē. Daugavpils izglītības pārvaldei vēstuli ministre Koķe neesot sūtījusi, tāpat pārvaldes darbinieki uz sarunām nav aicināti.

Strode: „Lai zina otru vēsturi...”

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere devusi uzdevumu Izglītības kvalitātes valsts dienestam līdz 14.aprīlim izvērtēt informāciju par izglītības pārvaldes līdzdalību minētā konkursa rīkošanā. IZM ierēdņu sarunās ar Daugavpils izglītības pārvaldi atklājies, ka neesot neviena dokumenta, uz kura pamata pārvalde piedalījusies konkursa rīkošanā. Tas nozīmē: nav skaidri noteikumi, kā pārvalde sadarbojas ar Krievijas konsulātu, un tas šai sadarbībai liekot izskatīties vēl apšaubāmākai.

IZM ir visai ierobežotas iespējas ietekmēt izglītības pārvalžu darbu, jo izglītības pārvaldes vadītāju darbā pieņem pašvaldība. Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) šo konkursu neesot komentējis.

Viņa pirmajai vietniecei Ritai Strodei (LPP/LC), kuras pārziņā ir izglītības jautājumi, konkursa nostādne neliekoties "ne dīvaina, ne nosodāma": "Lai skolēni zina arī šo otro vēsturi!"

Minēto jautājumu tikšanās laikā pārrunājuši arī Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis un Krievijas vēstnieks Latvijas Aleksandrs Vešņakovs. ĀM pārstāvis gan nesniedza sīkāku informāciju par pušu runāto un iespējamo tālāko ĀM rīcību.