Mātes fiktīvi izprecina savas meitas
Pieaugot bezdarbam un sociālai depresijai, vervētāji kļūst aizvien nekaunīgāki. Cilvēku tirdzniecība un fiktīvās laulības ar ārzemniekiem par samaksu vērsīsies plašumā, prognozē Nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Droša māja”” speciālisti.
„Drošā mājā” pēc palīdzības vēršas aizvien vairāk vīriešu. Tā, piemēram, kāds puisis nonācis neapskaužamā situācijā – aprecējis sievieti no kādas Āfrikas valsts, kurai, izrādās, jau ir vairāki vīri. Tagad viņa terorizē jauno vīru, piedraudot, ka vecākie vīri viņu piekaus. Vīrieši organizācijā vēršas arī tad, kad uztraucas par savām māsām un radiniecēm.
Vecāki atbalsta nepilngadīgās meitas dēkas internetā
„Kā piemēru varu minēt biedrībai tikko adresētu palīgā saucienu no puiša, kurš vērsās pēc palīdzības, jo viņa jaunāko māsu internetā cenšas uzrunāt kāds turku jauneklis. Viņš piedāvā vasarā braukt pie viņa uz Turciju, segšot visus ceļa izdevumus. Puisis mums raksta, ka turku jaunieša interneta profila draugu loks sastāv tikai no meitenēm un lielākā daļa nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Savukārt māsa nemaz neklausās brāļa brīdinājumos un padomos. Vecāki neprot apieties ar datoru un, neesot interneta vidē, nesaprot riskus, kādi viņu meitai var draudēt. Puisis, kurš mums lūdz padomu, raksta, ka nezina ko iesākt, jo vecāki ir gatavi atbalstīt attiecības ar turku puisi – grib sūtīt ielūgumu apmeklēt Latviju un neliedz meitai braukt uz Turciju,” atzīst organizācijas „Patvērums „Droša māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.. Šādos gadījumos speciālisti iesaka mudināt riskam pakļautos radiniekus uzklausīt vēl kādu viedokli no malas. Tas būs neitrālāks un arī profesionālāks. Bieži vien sarunu rezultātā speciālistam ir iespējams vērst klientu uzmanību uz informācijas nepilnību.
Mātes fiktīvi izprecina meitas
Vervētāji kļūst aizvien nekaunīgāki un izdomā aizvien jaunas upuru sagūstīšanas metodes, saka Zalcmane. „Ņemot vērā pieaugošo bezdarbu, ir skaidrs, ka cilvēki meklēs un izmantos jebkuru iespēju nopelnīt, nedomājot par sekām ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Ir tāda iluzora vīzija, ka „gan jau viss nokārtosies par labu man.” Skumji, ka laulību slēgšanu, kā vienu no izdzīvošanas veidiem mātes novēl savām meitām,” stāsta eksperte.
Fiktīvām laulībām latviešu sievietes galvenokārt vervē personas, kuras vēlas iegūt Eiropas pilsonību. Šobrīd visvairāk laulības ir slēgtas ar Palestīnas, Turcijas, Indijas, Bangladešas, kā arī Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas un Sīrijas vīriešiem. Fiktīvās laulības lielākoties izrādās slazds, no kura upuri saviem spēkiem vairs nespēj tikt laukā. Sekas ir seksuālā verdzība vai pilnīga sievietes pakļaušana, atņemot dokumentus un liedzot iespēju sazināties ar tuviniekiem. Nereti jaunās sievas tiek turētas ieslēgtas dzīvoklī, viņas piespiež izpildīt visas vīra iegribas, mainīt ģērbšanās stilu un uzvedību, liedz atgriezties dzimtenē, bet solīto naudu nesamaksā. „Runājot par „pārdošanās cenām” – ja vēl pirms gada tās bija vismaz 2 000 – 3 000 euro apmērā, tad šogad tās kritušas un ir no 200 euro līdz 1 000 euro plus dzīvošanas izmaksas un nodrošināšana ar apģērbu.
Bezdarbs tikai pieaug un depresijā slīgstošo arī vēl vairāk. Sievietēm ir vairāk laika čatot internetā, kur arī uzrodas „dvēseles radinieki”, kas sola samīļot un sniegt emocionālo atbalstu sievietei,” stāsta Zalcmane.
Pārdod sevi par putras šķīvi
Rakstniece un publiciste Laima Muktupāvela uzskata, ka fiktīvo laulību lamatās iekrīt nedrošas, par sevi nepārliecinātas sievietes. „Tur jau tā lieta, ka sievietes, par kurām bērnībā tēvi rūpējušies, teikuši, ka mīl viņas, ir drošas, ar augstu pašapziņu un viņām visas durvis ir vaļā. Bet nav jau bijis to tēvu! Tās ir sievietes, kuras nāk no škaidītajām ģimenēm un bērnībā viņām pietrūcis tēva stiprā pleca un mīļo vārdu. Paskatieties, un tā ir statistika: veči velkas pa dzīvi, mainot sievas ik pa 11 gadiem un viņām dzimst bērni. Tāpēc tagad tās sievietes ir gatavas sevi par šķīvi putras pārdot un neprot sevi aizstāvēt.”
Stāšanās fiktīvā laulībā pilnīgi atklāti muļķīga tikai cilvēkam, kurš dzīvo sakārtotā sociālā vidē, kuram ir veselīga emocionālā uztvere, skaidri morāles principi un pozitīva pagātnes pieredze, iebilst Zalcmane. Savukārt vājas, neaizsargātas sievietes ir vervētāju mērķis. Nepiepildītas pamatvajadzības – katastrofāls naudas trūkums, nepiemēroti sadzīves apstākļi un bezcerīga rītdiena ir tas, kas dzen sievietes fiktīvo laulību lamatās. Viņām šķiet, ka daži simti vai tūkstoši lati aizlāpīs šo caurumu. Ja cilvēks ilgstoši bijis bez darba, viņš kā slīcējs ķeras pie pirmā salmiņa un nepārbauda informāciju. Pat ja rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, daudziem cilvēkiem trūkst sociālo iemaņu, lai aizstāvētu sevi. „Pārciesta vardarbība un ilgstoša nomāktība, vientulība vai apdraudējuma izjūta rada stāvokli, kad šķiet, ka ir vienalga kas notiks tālāk, jo sliktāk jau vairs nevar būt,” saka Zalcmane.
