Aknas pārstādīs arī Latvijā

Latvijas Infektoloģijas centra aknu slimību nodaļas vadītājs profesors Jāzeps Keišs uzsver, ka jau ir izraudzīti pirmie pacienti, kam nepieciešama šī orgāna pārstādīšana.

Orgānu transplantāciju Latvijā bremzējot naudas trūkums un sabiedrības attieksme.

Lai gan pasaulē ik gadu veic ap 21 000 aknu transplantācijas operāciju, Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kurā šā orgāna pārstādīšana nav iespējama. Vienīgā iespēja Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bija operācija ārzemēs, piemēram, Vācijā vai mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kur šādas operācijas izdara jau kopš 2000.gada.

Aknu pārstādīšana ir viena no dārgākajām transplantācijas operācijām un vidēji izmaksā ap 200 000 eiro (140 560 latu). No 2007.gada valsts šādas operācijas ārzemēs apmaksā tikai bērniem.

Biežākais iemesls, kādēļ aknas atsakās darboties un nepieciešama transplantācija, ir aknu ciroze, mazspēja, kā arī labdabīgi vai ļaundabīgi aknu audzēji.

Profesors Jāzeps Keišs stāsta, ka pērn no aknu cirozes miruši 390 cilvēki, apmēram 64% no viņiem dzīvību būtu varējusi glābt aknu pārstādīšana, turklāt 20% tā nepieciešama jau trīs mēnešu laikā. Latvijā biežākais aknu cirozes cēlonis ir nevis alkohola lietošana, bet gan C hepatīts. 2009.gadā ar to akūtā formā saslima 127 cilvēki, bet hroniskā - 1271. Lai donora aknas iegūtu visi slimnieki, kuriem pašlaik tas ir dzīvības un nāves jautājums, no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami ap pieciem miljoniem latu.

"Kad jāpieņem lēmums, kas var glābt kāda cilvēka dzīvību, cilvēki jautā: cik jūs mums maksāsiet? Ir gadījumi, kad cilmes šūnas nedod pat ģimenes locekļi," sabiedrības attieksmi pret orgānu vai to daļu ziedošanu raksturo Valsts Hematoloģijas centra vadītāja profesore Sandra Lejniece.

Arī transplantologs Jānis Bicāns gandrīz četrdesmit gadu laikā, kopš Latvijā notiek nieru pārstādīšanas operācijas, atceras tikai divus gadījumus, kad nieri ziedojuši cilvēki, kas nav slimnieka radinieki. Lai gan cilvēks ar vienu nieri var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, arī tuvinieku vidū tik cēls žests diemžēl ir ļoti reta parādība. Donoru orgānu trūkumu veicina arī tas, ka kopš 2004.gada tikai 0,02% cilvēku Iedzīvotāju reģistrā devuši atļauju vai aizlieguši pēc nāves izmantot transplantācijai savus orgānus.

"Šogad mums ir noteiktas kvotas - 33 nieru transplantācijas, bet jau vasarā naudas varētu pietrūkt, tādēļ operāciju skaits samazināsies," prognozē Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls, piebilstot, ka pašlaik rindā uz donora nieri ir 45 pacienti.

LETA