Krievi sola noraut Staļina plakātus
Nepavisam ne visi krievi ir vienādi augstās domās par Staļinu, kura portretus par godu nacistiskās Vācijas sagrāves 65. gadadienai, gatavojas Maskavas ielās izkārt pilsētas vadība.
Lūk, ko savā blogā uskov.livejournal.com raksta Nikolajs Uskovs: „Noskatījāmies ar sievu un dēlu Vajdas filmu par Katiņu.” Poļu režisora spēlfilma, rādīta arī Latvijā, vēsta par apmēram 20 000 Polijas virsnieku un karavīru traģēdiju. Viņi krita Sarkanās armijas gūstā 1939. gadā, kad Vācija un PSRS, sākoties Otrajam pasaules karam, iznīcināja Polijas valsti. Par godu tam, abi toreiz vēl sabiedrotie sarīkoja kopīgu parādi. 1940. gadā Staļina bendes Katiņā nošāva poļu gūstekņus.
Filma uz Uskovu atstājusi lielu iespaidu: „Norunājām, ja tirāna Staļina purns parādīsies Maskavas ielās, es, Uskovs Nikolajs, Feliksa dēls, uzņemos personisku atbildību par šā nelieša zvērībām un savas, savu bērnu un valsts nākotnes labā mans pienākums ir uzņemties šo labo darbu. Es to izdarīšu. Un aicinu visus normālus ļaudis apvienoties ar mani, lai atriebtu par Staļina nogalināto un sakropļoto cilvēku miljonu derdzīgo pazemošanu Krievijā un Austrumeiropas valstīs. Nevienam plakātam nav jāpārdzīvo diennakts. Mums nekas nedraud, salīdzinot ar mūsu tēviem un vectēviem. Nekas. Mums draud tikai negods. Nogalējiet tirānu, kaut vai no kartona darināto. Tas ir sīkums, kādu spēj jebkurš. Vienkārši, nožēlojot grēkus un jūtot līdzi Dzimtenei. Vienkārši tāpēc, ka citādi nevar.”
Ne visi ir vienisprātis, tomēr atsauksmēs viņam ir daudzi domubiedri. Kāds puisis sola Staļina plakātos lidināt prezervatīvus ar sarkanu krāsu, cits aicina iziet ielās ar lozungu „Staļinam — hu...”. Protams, ir arī Staļina piekritēji, kāds arī izsakās, ka „tos poļus vajadzēja nošaut vēl ātrāk”.
Krievijas prezidenta un premjera pārstāvētās partijas „Vienotā Krievija” vadība iebildusi pret asiņainā diktatora godināšanu. Uzvaras svinību gatavošanas federālā komisija negrasās piešķirt līdzekļus šo plakātu izlikšanai.
Premjers Vladimirs Putins aprīļa sākumā apmeklēja piemiņas ceremoniju Katiņā un atzina, ka Staļins ir atbildīgs par šo traģēdiju. Putins gan to raksturoja kā atriebību, jo Polijas karagūstekņu nometnēs 1920. gadā esot no bada un slimībām nomiruši 32 000 sarkanarmiešu. Staļins tolaik komandēja boļševiku armijas spēkus, kas mēģināja sarkano varai pakļaut arī Poliju.
Savukārt Ukrainā, Zaporožjē, turienes komunisti apņēmusies līdz 9. maijam uzcelt pieminekli Staļinam, un valsts premjera vietnieks paziņojis, ka šķēršļus neliks, „lai nesaasinātu dažādu viedokļu sadursmi”.
Māris Puķītis
