„Ventspils naftā” barbariskas atlaišanas metodes

­­

Rīgas Centra rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai Vārpas prasību pret uzņēmumu par atjaunošanu sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītājas amatā.

20. janvārī par Ventspils naftas valdes priekšsēdētāju ievēlēja uzņēmuma lielāko īpašnieku, starptautiskā koncerna Vitol pārstāvi Bodiju. Nepilnas trīs nedēļas vēlāk viņš nolēma atbrīvoties no Vārpas, kura „Ventspils naftā” minētajā darbā  nostrādājusi 12 gadus.

Atlaišana notikusi visai īpatnēji — viņai uz darba e–pastu atsūtīta vēstule no Bodija elektroniskās adreses. Teksts angļu valodā vēsta: „Gadījumā, ja mani nedzirdējāt, jūs esat nekavējoties atlaista. Jūsu nesenā uzvedība ir pilnīgi nepieņemama. Lūdzu, atbrīvojiet savu biroju līdz dienas beigām. Saimons.”

Vārpa ir neizpratnē, par kādu gan viņas nepieņemamu uzvedību varētu pārmest. Viņa ir rēķinājusies, ka jaunais valdes priekšsēdētājs varētu vēlēties šajā amatā citu personu, bet ne jau, kārtojot lietas šādā veidā, turklāt bļaujot un dauzot durvis. „Esmu līdz tam strādājusi ar trim uzņēmuma prezidentiem un neko tādu neesmu pieredzējusi. Kad mainās vadība, saprotu, ka šajā postenī jābūt cilvēkam, kuram ir pilnīga saskaņa ar vadītāju. Vienmēr esmu bijusi gatava tam, ka mans krēsls nekur nav pielipis un ar manu pieredzi nav problēmu atrast darbu. Te runa ir par to, kā šķirties civilizēti, likumīgi, lai man nebūtu jāiet uz tiesu.”

Lai arī minētais „darba uzteikums” ir e–pasta vēstule bez paraksta un bez zīmoga, turklāt nav rakstīta valsts valodā, Vārpa to neesot varējusi ignorēt. Advokāts brīdinājis — ja viņa to nebūtu mēneša laikā pārsūdzējusi, šobrīd vairs nebūtu nekādu tiesību un iespēju šajā situācijā ko mainīt, un viņa būtu palikusi bez darba un jebkādām likumā noteiktajām atlaišanas kompensācijām.

„Ventspils nafta”, sajūtot tiesu darbu draudus, steigusi publiski paziņot, ka Vārpa joprojām ir uzņēmuma darbiniece. „Tad viņiem šis rīkojums ir jāatsauc,” atgādina Vārpa. Viņa nesaņem algu, no viņas darba kabineta ir iznestas mēbeles un visa cita mantība.

„Un viņiem ir jāpaskaidro, kas ir šī e–pasta vēstule. Kā man to uztvert, kā joku?” viņa piebilst. „Tas pietiekami parāda, ko publiskas akciju sabiedrības prezidents domā par mani kā darbinieci, abstrahējoties no izpratnes par likumību.”

Pēc kasjauns.lv rīcībā esošajām ziņām, uzņēmuma reprezentablais birojs no diviem stāviem sašaurināts līdz vienam, mēbeles no atbrīvotajām telpām sanestas vestibilā, sanāksmju telpā apspriedes notiek līdzās mantu kastēm, un šāds estētiskais skats „Ventspils naftas“ jauno vadību netraucē. Bijušajā prezidentes kabinetā tagad iekārtoti auditori un grāmatveži.

Iepriekš „Ventspils nafta“ vairāku gadu garumā rūpīgi veidoja latviešu mūsdienu mākslas kolekciju, regulāri rīkojot mākslinieku izstādes un aicinot tos viesos uz atklāšanas pasākumiem. Šīs vērtības, kā uzsvēra kāds zinātājs, jaunajai vadībai esot liekas. Bodijs bijis gatavs „Ventspils naftas“ gleznas un nu jau nez kādēļ nevajadzīgās mēbeles, kuras savulaik speciāli izgatavotas šīm telpām, vienkārši izdalīt. Tikai pēc tam, kad viņam paskaidrots, ka mākslas darbiem un mēbelēm ir vērtība, turklāt tās iegrāmatotas uzņēmuma bilancē, mantas formāli pārdotas par simbolisku maksu — turklāt viens no pirmajiem esot pārdots iepriekšējās prezidentes Olgas Pētersones rakstāmgalds un krēsls.

Kādreiz „Ventspils nafta” atbalstīja Latvijas Nacionālo operu un pirms vairākiem gadiem pateicībā par to saņēmusi dāvanā skaisti ierāmētas Ilmāra Blumberga skices izrādei „Burvju flauta“. Rezultātā vērtīgās skices no izcilās izrādes kāds darbinieks iegādājies par dažiem latiem.

Viena cilvēka „teātris”

Vārpa gan cer, ka tā nav „Vitol” politika. Citu koncerna pārstāvi, iepriekšējo  SIA „Ventspils nafta termināls” ģenerāldirektoru Ronaldu Okeru ļaudis atceras ar visdziļāko cieņu un pat skumst pēc viņa.

„Tā ir viena cilvēka „kultūra” un izpratne par to, kas ir Latvija,” spriež Vārpa.

Bodijs vadījis arī „Vitol“ Maskavas biroju, kur, kā vēsta kasjauns.lv ziņu avoti, viņam arī veidojušās visai sarežģītas attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem.