Lidostā "Rīga" darbiniekus "izķer" ar slēpto kameru
Ielūkošanās kastītē beigusies ar atlaišanu diviem lidostas „Rīga” darbiniekiem, vēl trijiem tas draud. Skan savādi, bet tieši tā ir noticis — viņi „iekrituši” ar slēpto kameru, par kuras esamību neviens nav informēts.
Guntars Kudurs lidostā strādājis kopš 1998. gada marta, pēdējā darbavieta bijusi Aviodrošības un krīzes vadības departamentā. Šogad 19. februāra vakarā no kolēģa saņēmis informāciju, ka kādā tehniskajā telpā uz sienas pamanīta nezināmas izcelsmes kastīte, apmēram desmit reiz desmit centimetru izmērā.
Apskata nezināmu kastīti
Kudura pienākumos bijis pārbaudīt, kas tas īsti ir, viņam arī bijušas pilnvaras ieiet visos objektos: „Jebkura tehniska vai netehniska lieta, psihiski nelīdzsvarots vai iedzēris pasažieris ir mūsu ziņā. Aizgājām un pie sienas apmēram cilvēka augumā ieraudzījām alumīnija krāsas kastīti. Nekādi vadi nekur negāja, neviens neko par to nezināja, ieskaitot tās dienas maiņas priekšnieku,” kasjauns.lv stāsta Kudurs. „Mans pienākums bija to apskatīt.”
Divatā ar kolēģi aplūkojuši, neko nesapratuši, bet arī apdraudējumu aviodrošībai neatraduši. Maiņas priekšnieks to izdarījis jau iepriekš. „Kaut kādi vadi, mikroshēma, tas arī viss,” Kuduram prātā neienācis, ka tā ir slēptā kamera. 12. martā, trīs nedēļas vēlāk, viņi izsaukts uz lidostas drošības departamentu, lūdzot sniegt paskaidrojumus, ko tur darījuši.
Atstādināts ar bargiem pārmetumiem
„Divas vai trīs minūtes varbūt tur biju. Mums norādīja, ka ir videomateriāls, kur ir mūsu sejas, ir redzams, ka esam skrūvējuši to kastīti,” atceras Kudurs. Tikai tad atklājies, ka dīvainā kastīte ir slēptā kamera. Pārmests, no kurienes skrūvgriezis, vai vispār bijusi atļauja to ienest. Kudurs uzsver, ka viņš pats neko nav skrūvējis, vāciņš bijis vaļā, bet, ko iepriekš darījis kolēģis, nav redzējis. Viņā skumju ironiju raisa pārmetumi par skrūvgriezi, jo darba pienākumos bijis nogādāt uz lidmašīnu Latvijas un ārzemju augstu amatpersonu apsardzes ieročus.
Kudura paskaidrojums drošībniekiem nepaticis, viņam skaidri teikts, ka riskē zaudēt darbu. „Kāpēc nevienam nebija nekādas informācijas, manā vietā varēja būt jebkurš,” vaicā nežēlastībā kritušais darbinieks. Tajā pašā dienā viņš atstādināts no amata pēc Darba likuma 58. panta pirmās un trešās daļas.
Skan bargi: „Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.” Turklāt par atstādināšanas laiku nemaksājot algu.
Iekrituši vēl divi inspektori
Kopš tā brīža divdesmit dienas Kudurs nesaņēma nevienu ziņu no lidostas, arī viņa tiešajam priekšniekam nebijis nekādas informācijas par dienesta izmeklēšanas gaitu. Galarezultātā viņš atlaists pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas — darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.
„Man piesēja piecus punktus, kas neviens neatbilst taisnībai, tā ir klaja apmelošana un patvaļa,” piebilst Kudurs. Piemēram, neesot pildījis savus amata aprakstā minētos pienākumus. Vai šis — pārkāpis video novērošanas ierakstu caurskates un glabāšanas instrukciju. „To mēs neesam nemaz redzējuši,” saka Kudurs. Dīvains ir apvainojums apzinātā aktuālo videoierakstu bojāšanā vai izdzēšanā. „Kā mēs varējām to izdarīt, ja mums tos ierakstus rādīja?” Atlaists arī viņa liktenīgā vakara pārinieks, tikai viņš slimo un ar rīkojumu nav iepazinies, savukārt maiņas priekšnieks atstādināts.
Ar slēpto kameru pēc tam iekrituši vēl divi inspektori. Arī viņi patrulējot aizgājuši uz to palūkoties, bet pēc tam esot piedāvāts uzrakstīt atlūgumus bez datuma, citādi atstādināšot bez algas izmaksas. Uzreiz atlaisti nav, pagaidām atstādināti, bet viens no viņiem šādas attieksmes dēļ izvēlējies braukt darbā uz ārzemēm. „Mums jau ir iesauka — lidostas piecīši,” ironizē Kudurs. Viņš ir rakstiski vērsies pie lidostas valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Petera un iesniedzis sūdzību tiesā. „Absurda situācija. Nevaru pat mātei izskaidrot, par ko esmu atlaists,” piebilst Kudurs.
Lidosta pārmet piesavināšanos
Lidostas „Rīga” vadība, komentējot savādās atlaišanas, dod nepārprotamu mājienu par pasažieriem izņemto priekšmetu piesavināšanos. Lidmašīnu salonos aizliegts ienest nažus, citas bīstamas lietas, arī jebkādus šķidrumus — šampūnus, alkoholu, ūdeni, limonādi, tos izņem un iznīcina.
Lidostas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste skaidro: „Minētā darbinieka pārkāpuma izmeklēšanā tika iegūti pierādījumi tam, ka darbinieks pārkāpa darba pienākumu veikšanas procedūras, saistītas ar gaisa kuģa salonā aizliegto pārvadājamo priekšmetu atsavināšanu. Procedūras un kārtība paredz, ka šie drošības kontroles laikā atsavinātie priekšmeti ir utilizējami. Piesavinoties šos priekšmetus, minētais darbinieks rupji pārkāpa lidostas iekšējās drošības noteikumus. Piesavinoties un patvaļīgi pārvietojot atsavinātos priekšmetus (kurus drošības apsvērumu dēļ ir aizliegts pārvadāt gaisa kuģa salonā) ārpus šim nolūkam paredzētām telpām, minētais darbinieks radīja apdraudējumu lidostai, tās pasažieriem, darbiniekiem un viesiem.”
Turklāt, „bojājot starptautiskās lidostas „Rīga” iekšējās drošības tehnisko sistēmu, minētais darbinieks pārkāpa arī” lidostas iekšējās drošības noteikumus. Un, tā kā pēc darba attiecību pārtraukšanas viņš trešajām pusēm izplata informāciju, kurai ir piemērots ierobežotas pieejamības informācijas statuss, lidosta apsver iespēju vērsties Drošības policijā.
Uz to Guntars Kudurs strikti atbild: „Par trīstūkstoš procentiem par sevi varu teikt, ka neko neesmu piesavinājies.” Telpā, kur bijusi slēptā kamera, nekādu atsavināto mantu neesot bijis, vismaz ne tad, kad tur ieradies Kudurs. „Ja es būtu kaut ko piesavinājies, vai vērstos tiesā un masu medijos?” viņš piebilst.
Māris Puķītis/Foto: LETA, Māris Puķītis
