Aptiekā pārdod gadu vecas zāles
Tikko pirktu zāļu derīguma termiņš izrādās beidzies gandrīz pirms gada – šādu nepatīkamu pārsteigumu bija jāpiedzīvo rīdziniekam Jānim. Laimīgā kārtā viņa veselībai tas traģiskas sekas neradīja.
„Esmu sašutis! Izrakstoties no slimnīcas, kur nupat atstāti gandrīz visi mani ietaupījumi, bija jāpērk zāles un ne tās lētākās. Vakarā konstatēju, ka esmu nokļuvis neapskaužamā situācijā. Zāles izrādās ir vecas, nauda par tām iztērēta, un recepte palikusi aptiekā. Man jāturpina ārstēšanās, taču tas nav iespējams. Tā ir noziedzīga cūcība!” ir sašutis Jānis. „Ja tas būtu tikai vecs biezpiens, tad sauktu to par vienkāršu cūcību, bet šajā gadījumā tas ir kas vairāk.”
Vecās zāles Jānis nopirka „Euroaptiekā” Stirnu ielā 31. Viņš zāles lieto reti, taču, ja tas nepieciešams, rūpīgi izlasa instrukciju un apskatās derīguma termiņu. Iespējams, daudzi cilvēki nemaz nepievērstu uzmanību tikko pirktu zāļu derīguma termiņam. Jo sevišķi zinot, ka aptiekās darbojas īpaša datorizēta sistēma, kas cita starpā atgādina par zāļu derīguma termiņa beigām.
Vecas zāles var būt bīstamas. Gan tāpēc, ka ar laiku samazinās aktīvo vielu koncentrācija un tās nedarbojas, gan tāpēc, ka laika gaitā notiek ķīmiskas izmaiņas. „Slimnieks varēja nomirt! Šajā gadījumā nevis no vecajām zālēm, bet no neārstētās slimības. Ja reiz pēc slimnīcas ir izrakstītas spēcīgas antibiotikas, tad šāda ārstēšana patiešām bijusi nepieciešama,” ir sašutis farmaceits Agris.
Aptiekās darbojas datorizētā zāļu uzskaites sistēma, kas jau laikus brīdina par zāļu derīguma termiņa beigu tuvošanos. Mazās aptiekas, kuru īpašnieki ir farmaceiti, praktizē zāļu atdošanu lieltirgotavai jau laikus – 6 vai 9 mēnešus pirms beidzas derīguma termiņš. Pilnīgi noteikti pēc derīguma termiņa zālēm nevajadzētu atrasties aptiekas plauktos.
Tā vajadzētu notikt visās aptiekās. Diemžēl vecu zāļu tirgošana ķēžu aptiekās, kuru īpašnieki nav farmaceiti, ir pierasta lieta. Saimnieks atved kasti ar vecām vai gandrīz vecām zālēm, un farmaceitiem tās ir jāizpārdod. Daudzi nespēj īstenot šādu biznesu, grēkojot pret farmaceitu ētiku, un aiziet no darba. Citi iemanās cenu zīmītes uzlipināt virs derīguma termiņa.
Ētika pret biznesu
Ja aptieku īpašnieki ir draugos ar lieltirgotavas īpašniekiem, tad aptiekās var nogrūst medikamentus, kurus nemaz nedrīkstēja no lieltirgotavas laist ārā – zāles, kurām derīguma termiņš beigsies mazāk nekā pirms trīs mēnešiem. Diemžēl Latvijā ir lieltirgotavas un aptieku ķēdes, kas saistītas ne vien draudzības, bet arī ciešām biznesa saitēm.
Pret to farmaceiti ar savu profesionālo ētiku ir bezspēcīgi. Ja vecās zāles viņi nepārdod, tad tās noraksta un naudu atvelk no nepārdevēja algas. „Ja alga ir 200 latu, bet no tās atvelk apmēram 200 latus, diez kas nav,” zina stāstīt farmaceits. Mazajās aptiekās, kuras pieder farmaceitam, zāļu iepirkšana notiek apdomīgāk, bet tirgošana ir ar lielāku atbildību pret pacientu.
Nesaprotami vecas
Kasjauns.lv sazvanīja aptieku, kurā Jānis iegādājies vecās zāles – Stirnu ielā 31. Farmaceits Juris Boreiko gan atzina, ka arī viņu aptiekā ir zāļu elektroniskās uzskaites sistēma, taču 15 minūšu laikā tā arī nespēja atrast informāciju par vecajām zālēm pēc zāļu sērijas numura, nosaukuma un devas. Tieši sērijas numurs farmācijā ir ārkārtīgi svarīgs, jo sevišķi zāļu atsaukšanas gadījumos – tas apzīmē katru konkrēto partiju un pēc tā var izsekot, kur un kad vienā reizē ražotās zāles nonākušas. Uz kasjauns.lv jautājumu – kādā veidā zāļu atsaukšanas gadījumā notiek reālā zāļu izņemšana no aptiekas un pacientiem, kas tās iegādājušies, Boreiko atbildēja, ka vienkārši, mehāniski pārlūkojot plauktus.
Arī veco zāļu izņemšana no tirdzniecības notiekot līdzīgi – reizi mēnesī pārskatot plauktus un atvilktnes. Uz jautājumu, kā tas bija iespējams, ka pārdotas zāles, kuras bija jānoraksta jau teju pirms gada, Boreiko nebija atbildes.
„Augmentīns ir ļoti ejošas zāles. Kādiem gan milzu krājumiem bija jābūt aptiekā iepirktiem, lai tās vajadzētu tirgot tik ilgi pēc derīguma termiņa beigām!” ir pārsteigts kādas aptiekas īpašnieks – farmaceits.
