Muižnieci ievēl Satversmes tiesas tiesneša amatā

Par Muižnieci bija nodotas 52 balsis. Otra šī amata pretendente, "Vienotības" izvirzītā ST padomniece Silvija Meijere, saņēma 28 deputātu balsis. Pret Muižnieci nobalsoja 41, bet pret Meijeri - 65 deputāti.

Muižniece guva Saeimas vairākuma atbalstu, neskatoties uz publiski izskanējušajiem pārmetumiem par viņas pārmērīgo saistību ar Tautas partiju un iespējamu ST lēmumu ietekmēšanu. Pati politiķe gan ir solījusi pēc ievēlēšanas pārraut saites ar partiju. Muižniece skaidroja, ka brīdī, kad tiesnesis sāk pildīt pienākumu, viņa politiskā darbība beidzas un Saeimas deputātiem nav profesionālu darba aizliegumu.

Sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Inese Voika bija paudusi viedokli, ka Muižnieces ievēlēšana ST tiesneses amatā draud sagraut šo institūciju. Voika uzsvēra, ka, Muižniecei kļūstot par ST tiesnesi, pastāv būtisks risks, ka ST nonāks tiešā politisko partiju ietekmē. "Politiskās partijas, kuras gatavas balsot par Muižnieces apstiprināšanu šajā amatā, skaidri parāda, ka vēlas vājināt vienu no demokrātijas balstiem Latvijā," pārliecināta ir Voika.

"Delna" atgādina, ka, pildot Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākumus 9.Saeimā, Muižniece ir atbalstījusi tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kurus vēlāk ST ir atzinusi par Satversmei neatbilstošiem. Piemēram, Muižniece esot balsojusi par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pieņemšanu, ar ko tika veikti nepamatoti ieturējumi no pensijām.

"Raugoties uz ST fundamentālo lomu un jēgu Latvijas demokrātijā, ir skaidrs, ka ST tiesneša pienākumus kvalitatīvi spēj pildīt tikai augstākās raudzes jurists ar atbilstošu izglītību un akadēmisko pieredzi. Muižniecei ir 1984.gadā iegūta augstākā izglītība tiesību zinātņu specialitāte, bet maģistra grādu deputāte 2000.gadā ieguvusi sabiedrības vadībā," TP ilggadējās biedres atbilstību tiesneses amatam apšauba "Delna".

Papildus "Delna" norāda, ka pati Muižniece ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem, jo, lai gan 2009.gada 24.septembrī Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumu ST likumā projektu, lai noteiktu maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem, tomēr Muižnieces vadītā Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidījusi.

Muižniece ir strādājusi Augstākās Padomes Juridiskajā pārvaldē, bet vēlāk no 1993.gada ir bijusi Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos. Muižniece trīs reizes ir tikusi ievēlēta parlamentā - 7., 8. un 9.Saeimā - un vienu gadu ir bijusi tieslietu ministre.

Muižniecei tagad nekavējoties jānoliek Saeimas deputāta mandāts, un viņas vietā nāks mediķis Valdis Ģīlis, kurš jau vairākkārt ir bijis Saeimas deputāts.

Tā kā uz vienu vakanto tiesneša amatu pretendē divas kandidātes, balsojums bija aizklāts, ar vēlēšanu zīmēm. Saskaņā ar likumu ST tiesneša ievēlēšanai ir nepieciešama 51 balss.

Kā ziņots, 8.jūnijā beidzas pilnvaru termiņš ST tiesnesim Jurim Jelāginam, līdz ar to Saeimas deputātiem jāizvirza jauns kandidāts vakantajam tiesneša amatam.

Saskaņā ar likumu ST tiesnesi ievēl uz vienu desmit gadu pilnvaru laiku.

LETA