Maija otrā dekāde bijusi otra siltākā pēdējos 87 gados
Aizvadītajā dekādē Latvijā valdīja liels karstums. Vidējā gaisa temperatūra bija plus 16,1 grāds pēc Celsija skalas, kas ir piecus grādus virs normas.
Līdz ar to šā gada maija otrā dekāde kļuvusi par otru siltāko maija vidus dekādi Latvijā pēdējos 87 gados, liecina Latvijas Vide ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Austrumlatvijas lielākajā daļā laika posmā no 11.maija līdz 20.maijam ilggadējā vidējā gaisa temperatūra tika pārsniegta par sešiem līdz septiņiem grādiem, bet vistuvāk normai - tikai trīs līdz četrus grādus virs normas - gaisa temperatūra bija Kurzemes Baltijas jūras piekrastē.
Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru vienu grādu virs normas dekādē visvēsākais bija 11.maijs, bet nākamās dienas bija četrus līdz astoņus grādus siltākas par normu, un dienvidū temperatūras stabiņš Latvijas lielākajā daļā pakāpās virs plus 20 grādiem, savukārt 14., 18., 19. un 20.maijā daudzviet arī virs plus 25 grādiem, perioda visaugstāko gaisa temperatūru sasniedzot 18.maijā Skrīveros - plus 27,6 grādus pēc Celsija skalas.
Kā jau pavasarī ierasts, vēsāks laiks aizvadītajā dekādē bija jūras piekrastē, viszemāk temperatūrai noslīdot jūras ietekmei visvairāk pakļautajā Kolkasragā. Tomēr arī tur 18., 19. un 20.maijā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 21 grādu.
Arī naktis pakāpeniski kļuva siltākas - dekādes sākumā diennakts minimālā gaisa temperatūra vēl vietām bija tikai pāris grādus virs nulles un zāles virskārtā bija salnas, bet perioda beigās gaisa temperatūra bija no plus 8 līdz plus 17 grādiem.
Lai arī dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija nedaudz virs normas, teritoriālās svārstības bija ievērojamas un viskrasāk tās izpaudās Kurzemē. Vislielākais Latvijā nokrišņu daudzums nolija pār Rucavu, vairāk nekā četras reizes pārsniedzot dekādes normu. Kuldīgā un Ventspilī nokrišņu daudzums tika pārsniegts vairāk nekā trīs reizes, savukārt Kolkā bija sauss laiks, un dekādes nokrišņu daudzums bija tikai 8% no normas, kas bija vismazākais Latvijā.
Nokrišņi galvenokārt bija lietusgāzes, daudzviet tās pavadīja pērkona negaiss - laikā no 13.maija līdz 19.maijam tas Latvijā ducināja katru dienu.
Arī vēja pastiprināšanās dekādes gaitā bija lokāla - lielākoties zem intensīvajiem gubu-lietus mākoņiem. Visstiprākās vēja brāzmas - 19 metri sekundē (m/s) - tika reģistrētas 14.maijā Saldū un 18.maijā Daugavgrīvā pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī, bet tai pat laikā Rīgas centrā vēja brāzmas nepārsniedza 7 m/s.
