KNAB vērtē partijas "Latgales tauta" Ls 300 000 vērtos "atkāpšanās līgumus"
KNAB izvērtē partijas "Latgales tauta" 300 000 latu vērtos "atkāpšanās līgumus". Ar tiem varētu būt saistīta Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova slepkavība.
Kā informē KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, šie līgumi par 300 000 latiem un citi materiāli KNAB saņemti pagājušās nedēļas nogalē. Pašlaik notiek faktu pārbaude un līgumu satura izvērtēšana no to noslēgšanas likumības viedokļa.
Līdz šim Latvijas priekšvēlēšanu vēsturē nav bijis tāda fakta, ka kāda partija, šajā gadījumā "Latgales tauta", slēgtu līgumus ar pilsētas domes deputātu kandidātiem.
Šo vienošanos būtība, - kandidātiem ne tikai jāpilda partijas programma, bet arī partijas līderu griba un norādījumi, konkrēti, - balsot vai nebalsot par atsevišķiem kandidātiem. Par nepakļaušanos paredzēts sods 300 000 latu apmērā.
"Latgales tautas" vadītāja, juriste Olga Širokaja uzskata, ka šādi līgumi ir loģiski un tiesiski. Šādu dokumentu esamību apstiprinājusi arī viņas vietniece Sanguško-Lavrova. Pēc viņas teiktā, saskaņā ar šādiem dokumentiem, - ja deputāts pārkāpj partijas uzstādījumus, viņš noliek savu mandātu un maksā partijai 300 000 latu sodu par partijas kursa neievērošanu.
Pašlaik nauda ne no viena deputāta neesot pieprasīta, bet tādi līgumi tiešām eksistē, piebilst Sanguško-Lavrova, kura, pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, esot arī Ņemcova "neoficiālā atraitne".
Kā raksta "Telegraf", pēc Ņemcova nāves Daugavpilī izvērtusies īsta cīņa par viņa mantojumu - televīzijas kanālu un laikrakstu "Million".
Pašlaik Daugavpilī esot trīs versijas par šī biznesa tālāko likteni - mantojums tiks Amerikas dēlam, to saņems Ņemcova sieva un viņas dēls Mihails vai arī daļu varētu saņemt neoficiālā atraitne Sanguško-Lavrova.
Sanguško-Lavrova gan norāda, ka pagaidām neesot iesniegusi nekādus dokumentus mantojuma pieprasīšanai, lai gan sabiedrībā baumo, ka Grigorijs Ņemcovs esot viņas bērnu tēvs. Viņa noliedz arī informāciju par nesaskaņām ar Ņemcova sievu, ar kuru viņai esot koleģiālas attiecības.
Kā ziņots, 1948.gadā dzimušais Daugavpils domes deputāts, vicemērs un uzņēmējs Ņemcovs tika nogalināts 16.aprīlī ap plkst.17 Daugavpilī centrā, Lāčplēša ielā, arkā pie Zobārstniecības poliklīnikas, ar diviem šāvieniem galvā.
Netālu no slepkavības vietas, strūklakā A.Pumpura parkā, tika atrasta pistole, no kuras, visticamāk, Ņemcovs ticis nošauts. Policijai izdevies atrast arī citus lietiskos pierādījumus. Pašlaik noteiktas vairākas ekspertīzes - tiesu medicīniskā ekspertīze, ballistiskā un odoroloģiskā ekspertīze.
Saistībā ar Ņemcova slepkavību tiek izskatītas divas pamatversijas, kas saistītas ar viņa profesionālo darbību un biznesu. Policijai ir versija, ka slepkavība var būt saistīta ar personīgiem motīviem. Pašlaik policija ir atteikusies no versijas, ka slepkavība varētu būt saistīta ar laupīšanu.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116.panta par slepkavību. Pēc aculiecinieku liecībām Valsts policijas Latgales reģiona Kriminālpolicija izveidojusi Ņemcova iespējamā slepkavas fotorobotu.
