Uz Cēsīm dodas savvaļas lācis
Uz Cēsu pusi soļo milzīgs ķepainis. Pārgaujas novada mežsargs redzējis pieauguša lāča pēdas, kurš ļepato uz Gaujas pusi, pietuvodamies Cēsīm. Apmēram 100 kilometrus no Rīgas savvaļā dzīvo lāči!
Pārgaujas novada (Raiskums, Stalbe, Rauna) mežsargs Harijs Vītols pagājušajā nedēļa kādā dzīvnieku piebarošanas lauciņā uz bijušā Valmieras un Cēsu rajona robežas ir pamanījis svaigas lāča pēdas. „Braucu pārbaudīt, kā mednieki piebaro dzīvniekus. Pie lauciņa piebraucis, pētīju dzīvnieku pēdas un ieraudzīju kaut ko neierastu. Pa gabalu domāju, ka būs gājis alnis. Piegāju tuvāk un sapratu, ka tās ir lāča pēdas. Jāsaka, ka šī bija otrā reize mūžā, kad Latvijā redzēju svaigas lāča pēdas,” mežsargs stāsta Cēsu laikrakstam „Druva”.
Mežsargs arī izmērījis ķepaiņa pēdas parametrus – tā bija 25 centimetrus gara un 14 centimetrus plata. Tātad, tas nozīmē, ka dzīvnieks bija spēka vecumā - pieaudzis. Mežsargs piebilda, ka lācis nav vis gājis uz ziemeļiem – igauņu pusi, kur mežos ir daudz vairāk viņa ciltsbrāļu nekā Latvijā, bet gan uz Latvijas iekšzemi – Cēsīm.
„Caurstaigātāji noteikti pie mums ir, bet sastapšanās mežā ar lāci tomēr ir reta parādība. Lai gan, pat ja tā gadītos, domāju, lācis cilvēkam neko ļaunu nenodarītu, ja vien paši dzīvnieku neizprovocētu uz agresīvu rīcību. No dzīvnieka nevajag arī mesties bēgt vai krist zemē, kā to nereti rāda filmās. Drīzāk tā būtu jāuztver kā vienreizēja un unikāla dzīves dota iespēja - skatīt savvaļā dzīvu lāci, kurš ierakstīts Sarkanajā grāmatā,” „Druvai” stāsta Pārgaujas mežsargs.
Elmārs Barkāns