Trešo personu reklāmas rullē pilnā sparā

24 stundas kauna un viss

Sēž vīrs siltās čībās ar runci klēpī pie televizora, skatās pacilājošu reklāmu „Par labu Latviju”, gandrīz apraudas, lūkojoties godīgajās acīs, kas pauž kaut ko par klaiņojošiem suņiem, tautasdziesmām, pastniekiem, stopotājiem, un priecājas, ka Latvijā beidzot aktivizējušies godīgi, labi cilvēki, līdz viņu kā ar aukstu ūdeni aplej vēsts, ka nekas vairāk par AŠ 2 tas nav. Vilšanās.

Lietussargu revolūcija, atmoda, atjēgšanās, godīgums, principi, Ēlerte, Hermanis, Tisenkopfs...  tie ir gandrīz sinonīmi un tie nu gan nepievils. Bet še tev – raujas pie varas, iestājoties „Vienotībā”.

Lai gan oficiāli kampaņa sākas 120 dienas pirms vēlēšanām, kad arī var sākt vērtēt priekšvēlēšanu reklāmas, trešās personas un slēpto reklāmu, droši varam teikt, ka politiskās sacensības jau labu laiku rit pilnā sparā.

Kādi ir šo organizāciju patiesie mērķi, kas notiks tālāk, kā viņi sevi parādīs, kas aiz tā visa slēpjas, kādi ir finansējuma avoti – tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem pareizās atbildes gūsim ar laiku.  Visticamāk, ka „bezpartejiskie” karsējpuiši un karsējmeitenes ir „10.Saeimas paaudzes” reklāmas triks.

Politoloģe Ilze Ostrovska ir noskaņota skeptiski, sakot, ka dibinājumu parādīšanās pieredzējušā vēlētājā nevajadzētu izraisīt apjukumu, jo iemesls ir tikai viens – cīņa par varu, turklāt tādu, kurai nav atbildības, un ieguvumiem, kas Latvijas mērogiem ir neizmērojami. „24 stundas kauna un viss. Tur iesaistījušies cilvēki, kas savā profesijā nejūtas droši vai aizgājuši no tās, bet kaut kas taču ir jādara, piemēram, Ēlerte,” stāsta Ostrovska. „Vārds partija pie mums ir tik briesmīgāks nekā krievu lamuvārds no trim burtiem. Ar to arī skaidrojami aplinkus gājieni. Politikas terminu vārdnīcā teikts, ka sabiedriskā organizācija  tiek veidota, lai sasniegtu sociālā labuma mērķus. Studentiem mācām, ka atšķirība starp partiju un sabiedrisko organizāciju ir tāda, ka otrā negrib varu. Izrādās, ka Latvijā šī atšķirība nedarbojas.”

Ceturtās tautas atmodas vārdā!

Politologs Filips Rajevskis piekrīt, ka vārds partija ir degradējies un tas asociējas ar bezatbildību, ekonomisko krīzi, naidu, neticību. Savukārt partiju finansēšanas principi ir tik nejēdzīgi, ka pieļauj trešo personu reklāmas un tas, ko redzam šobrīd, ir tikai līdz nākamajam līmenim attīstījusies Tautas partijas slavināšana, kādu redzējām reklāmās pirms šīs Saeimas vēlēšanām.

„Par labu Latviju” organizē televīzijas diskusijas un Ēķis nekautrējas paziņot, ka ir savākti 300 000 latu, lai realizētu kustības intereses. Man nav pieņemama doma, ka sabiedrība ir aunu bars, kas neko nesaprot, tāpēc visu, ko var vai nevar teikt, jāreglamentē ar likumu. Tas būtu vārda brīvības aizskārums. Jo lielāka daudzveidība, jo kvalitatīvāka politiskā vide.  Procesam ir jābūt atklātam un cilvēki paši spēj saprast kas notiek. Tas, ka organizācijas aktivizējas, ir tieši tas, ko visu laiku gribējām – lai sabiedrība iesaistītos politikas veidošanā. Organizāciju pārstāvji bija spiesti iesaistīties partijās, parakstīt programmas, paust ideoloģisku nostāju. Viņi ir nonākuši politiskā ietvarā, izvēlējušies ceļu un sākuši konkurēt.”

Tikmēr „shēmās” orientēties ir aizvien sarežģītāk. Portālos draugiem.lv un Facebook uz  tā dēvētās sienas parādās vairākas mistiskas domubiedru rupas, kas sākas ar vārdiem „Ceturtās tautas atmodas armija”, piemēram, Solidaritāte un Lzs. Novērota arī Latvijas Parlamentārā monarhija. Lai gan teksti liecina par politiskām aktivitātēm, neko daudz vairāk par šādiem veidojumiem interneta meklētājos neizdodas atrast.