Rehabilitācijas centrs „Līgatne” ir bankrota priekšā
Pašvaldība uzskata, ka tas ir Veselības ministrijas noziedzīgas rīcības rezultāts. Nevar izslēgt, ka tas kādam ir izdevīgi.
Atņem finansējumu par 1000 %
Bankrots iezīmē apokaliptisku ainu, ko varētu uzskatīt par pārspīlētu, ja vien līdzīgu piemēru Latvijā jau nebūtu simtiem. Ēku komplekss gleznajā Gaujas Nacionālajā parkā stāvēs tukšs, izdauzītiem logiem, darbu zaudēs ap 80 cilvēku, bet vairāk nekā 200, kas dzīvo turpat centra darbiniekiem celtajās daudzdzīvokļu mājās, nākotne būs neskaidra. Tikmēr infarktu, insultu, muguras un locītavu slimības pārcietušie nesaņems rehabilitāciju, un tas savukārt radīs papildus sociālo slogu.
Tas būs brīnums, ja 1. jūlijā centrs vēl darbosies, saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainars Šteins. Vēl pirms diviem gadiem valsts nodrošināja ārstēšanu kopumā par apmēram 500 000 latiem gadā, tagad finansējums samazināts līdz 59 000 gadā. Savukārt to, kas spēj iziet rehabilitācijas kursu par maksu (minimālā summa LS 15 dienā) ir aizvien mazāk. Centrā ir vairāk nekā 100 gultas vietas, bet valsts nodrošina 10-12 pacientus mēnesī. „Veselības ministrijas ierēdnis atbild, ka budžets nozarei samazināts par 70 miljoniem latu, tas ir par 13%. Pareizi, bet kāpēc praktiskai ārstēšanai samazina nevis par 10 vai 20 procentiem, bet tūkstoškārt, tā, ka procentos vairs nevar izrēķināt,” sašutis A.Šteins. Rezultātā rehabilitācijas centra parāds, kurā ietilpst gan nodokļu parādi, gan parādi piegādātājiem, pārsniedz 200 000 latu. Šobrīd iespējas iziet no krīzes ir gaužām niecīgas, jo pašvaldība, kas pārņēma centru jau kopā ar parādiem, nevar pretendēt uz Eiropas finansējumu nesakārtoto īpašuma attiecību dēļ – zeme joprojām ir Veselības ministrijas īpašumā, kas vilcinās ar dokumentu sakārtošanu. Savukārt investora piesaistīšana ir apgrūtināta, jo centrs atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, kur valsts un pašvaldību īpašumus privatizēt nedrīkst.
Ierēdņi sēž uz aizdotajiem naudas maisiem
„Tas ir absurds, ka Veselības ministrija, samazinot budžetu, atņem naudu būtiskākajai jomai, kāpēc vispār ministrija izveidota, proti – cilvēku ārstēšanai. Pieļauju, ka visādiem būvniecības iepirkumiem, jā, arī samazināts, bet par procentiem pieciem. Šeit cilvēki ir pēc insulta, ar smagām centrālās nervu sistēmas slimībām, pēc operācijām, kuri paši nevar pārvietoties. Mums ir iekārtas, lieliski speciālisti, kas palīdz cilvēkiem atkopties. Pēc smagām slimībām bez rehabilitācijas normālā dzīvē atgriezties nevar. Maksas pakalpojumu mēs samazinājām cik vien iespējams, jo cilvēki nāk tūlīt pēc slimnīcas, kur jau tāpat deviņas ādas noplēstas, bet arī 15 latu dienā daudzi nevar atļauties. Bez valsts finansējumu šāda rehabilitācijas forma nevar pastāvēt. Valsts nodrošina 10 -12 pacientus mēnesī, kā lai ar to izdzīvo? Pie mums taču vēl ir valsts apmaksāta medicīna, jo darba ņēmējs maksā ne mazus nodokļus valstij. Turklāt Veselības ministrijai nauda sociālajam spilvenam ir – 24 miljoni šim gadam no kuriem apgūti 1,9 miljoni. Nepietiek, ka esam aizņēmušies no Pasaules bankas un būs jāatdod ar procentiem, ierēdņi vēl alkatīgi sēž virsū tai summai, sak, varbūt atkal kādā nekustamā īpašuma vai attīstības projektā varēs ieguldīt,” savu pozīciju klāsta A.Šteins.
Viņš pieļauj, ka kādam ir izdevīgi, lai rehabilitācijas centrs aizvērtos. Jautāts, kāpēc, viņš atbild: „Tās lietas ir no biedra Staļina laikiem – nav cilvēku, nav problēmu, nauda nebūs jādod.” Lai gan pašvaldība centram saskata perspektīvu, kāda nav sanatorijām Jūrmalā, un pat jau uzsākusi sarunas par pakalpojuma ieviešanu ar Skandināvijas kolēģiem, draudi, ka nāksies lūgt Veselības ministriju pārņemt bankrotējušo īpašumu, iestādi un kompleksu ar iedzīvotājiem ir pavisam reāli. „Veselības ministrijas sistēma ir tik sapuvusi, ka Tautas partija to izmeta kā sapuvušu ābolu. Mēs saviem spēkiem nevar pacelt centru, nevaram ieguldīt uzņēmuma stutēšanā, jo tā nav pašvaldības funkcija. Ja no Veselības ministrijas puses būs adekvāta rīcība, varam piedalīties ar līdzfinansējumu. Ārsti ir labi un rinda ar ārstēties gribētājiem ir.” A.Šteins saka, ka pozitīva scenārija gadījumā, viņiem padomā ieviest progresīvu rehabilitācijas modeli, kas ir populārs Skandināvijā, bet pilnīgs jaunums Latvijā. Kas ir šis jaunums mērs neatklāja, piebilstot, ka paputējušajā medicīnas nozarē valda sīva konkurence un ideju var pārtvert kāds konkurents.
Evija Hauka/Foto:rehcentrsligatne.lv
