Garo rindu dēļ pie vēstniecības cilvēki Latvijas vietā dodas uz Turciju
Garo rindu dēļ, kas izveidojušās vīzu pieteikumu iesniegšanai pie Latvijas vēstniecības Maskavā, atsevišķi cilvēki atsakās no došanās uz mūsu valsti.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktora vietnieks Uldis Simsons: „Mums ir sūdzības no cilvēkiem, kuri ir skaidri un gaiši pateikuši: "Mēs nevaram jūsu rindas izstāvēt, mēs brauksim uz Turciju”
Vidēji dienā ir aptuveni 50 cilvēki, kuri nepagūst vēstniecībā Maskavā iesniegt savu vīzu pieteikumu. Simsons norādīja, ka rinda daļēji tiek veidota arī mākslīgi, proti, tiek aizņemta vieta, kuru iespējams vēlāk kādam citam iegūt par samaksu.
"Ir atsevišķas personas, kuras izveido mākslīgi rindu, lai tajā tirgotu vietu. Bet tas notiek uz ielas, un mēs to nevaram ietekmēt, tā ir Krievijas teritorija," sacīja ĀM pārstāvis, minot, ka par notiekošo informācija sniegta arī Krievijas milicijai. Simsons gan nezināja teikt, cik maksā vieta rindā pie Latvijas vēstniecības.
Lai arī, pēc Simsona vārdiem, "Maskava ir vienīgā vieta, kur ir tāds sastrēgums", arī pie visām citām Latvijas vēstniecībām vīzu pieteikumu iesniegšanai vērojamas rindas. Vienīgā pārstāvniecība, pie kuras nav rindu, ir Minskā, Baltkrievijā, jo tur cilvēki ierodas pēc pieraksta. Vienlaikus pierakstīties iespējams vien vairākas nedēļas uz priekšu.
"Mums ir par 20% mazāk cilvēku nekā bija pirms gada, bet, no otras puses, mums ir par 20% vairāk vīzu pieprasījumu," situācijas iemeslu Maskavā skaidroja ĀM pārstāvis. Jau tagad no ĀM centrālā aparāta uz vēstniecību Maskavā nosūtīti trīs papildus cilvēki. Tāpat no centrālā aparāta cilvēki nosūtīti darbam Sanktpēterburgā un Kijevā.
Vienlaikus darbinieku skaita samazinājums skāris arī ministrijas centrālo aparātu, un ministrijai nav papildus cilvēku, kurus norīkot darbam vēstniecībās.
Lai arī ĀM ir aplēses, cik daudz cilvēku un cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu konsulāro darbu, pēc Simsona teiktā, "šovasar vilciens ir aizgājis". Proti, situācijas risināšanai nepieciešams ne tikai papildus finansējums, bet arī papildus cilvēki, kuru atlases process ir specifisks un aizņem ilgu laiku.
Nākamgad nepieciešamo finansējumu paredzēts ierēķināt ĀM nākamā gada budžetā. Savukārt tagad konsulārajiem darbiniekiem nākas strādāt vairāk, nekā to paredz noteiktais darba laiks, lai situāciju normalizētu kaut daļēji.
Kā ziņots, Saeimas Ārlietu komisija ir paudusi bažas par negatīvo ietekmi, kādu uz Latvijas tūrisma industriju un ekonomiku kopumā atstāj nepietiekamais konsulārā dienesta finansējums.
"Tuvredzīgas politikas dēļ varam zaudēt ievērojamus ienākumus no tūrisma nozares. Latvijas konsulātu darba kapacitātes samazināšana atstāj negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību. Laikā nesaņēmuši vīzas, tūristi tā arī nedodas iecerētajos braucienus uz Latviju, un zaudējumi ir mūsu viesnīcām, restorāniem, aviokompānijai," skaidro komisijas priekšsēdētājs.
