Austrumeiropu masveidā pamet medicīnas speciālisti
Austrumeiropu masveidā pamet ārsti un medicīnas speciālisti, radot bažas par veselības aprūpes sektora stabilitāti un dzīvotspēju, brīdina nozares eksperti.
Sliktā atalgojuma un darba apstākļu dēļ tūkstošiem mediķu pamet darbu savās valstīs, meklējot labākus apstākļus Rietumeiropā, vēsta Čehijas ziņu aģentūra IPS.
Daži ārsti privātās sarunās atzīst, ka situācija ir tik slikta, ka personāla trūkuma dēļ jau tiek apdraudētas pacientu dzīvības.
Ja reģiona veselības aprūpes sistēmā netiks palielināts finansējums, situācija pacientu aprūpē nopietni pasliktināsies.
"Ja īstermiņā vai ilgtermiņā nekas netiks darīts, lai uzlabotu situāciju, tad, es baidos, ilgākā laikā posmā mēs piedzīvosim veselības aprūpes pakalpojumu standarta asu kritumu," brīdināja Čehijas medicīnas kameras viceprezidents doktors Zdeņeks Mrozeks.
Pēc komunisma krišanas Austrumeiropas valdības mantoja krietni vājāku veselības aprūpes sistēmu, salīdzinājumā ar rietumiem.
Neatkarības gados reģiona valdības smagi strādāja, lai reformētu medicīnu un spētu nodrošināt mūsdienīgu veselības aprūpi.
Kaut arī virkne rādītāju, kā vidējais mūža garums, jaundzimušo mirstība un ārstniecības procedūru pieejamība, reģionā pēdējās divās desmitgadēs ievērojami pieaugusi, daudzi veselības aprūpes sektorā strādājošie norāda, ka sektorā saglabājusies virkne nopietnu problēmu un trūkst finansējuma.
Dažās valstīs hronisks finansējuma trūkums novedis pie tā, ka slimnīcām un klīnikām nav pieejams pamata aprīkojums un materiāli.
Dažu Rumānijas slimnīcu ārsti atzīst, ka viņi paši no savas naudas maksā par medikamentiem, šļircēm un pārsējiem, lai varētu nodrošināt pamata medicīnisko aprūpi. Virkne medicīnisko preču kompāniju arī atteikusies piegādāt produktus slimnīcām lielo parādu dēļ.
Tomēr masveida ārstu un medmāsu došanās uz Rietumvalstīm rada vēl lielākus draudus veselības aprūpes sistēmai, norāda eksperti.
Polijas medmāsas šogad pieteica streiku, brīdinot, ka situācija ir kritiska un ka medmāsu aprūpe valstī drīz būs "izmirusi".
Zemā atalgojuma un slikto apstākļu dēļ pēdējo sešu gadu laikā tūkstošiem medmāsu pametušas Poliju, lai strādātu citās valstīs.
"Medmāsu trūkums atstāj katastrofisku iespaidu uz pacientu aprūpi Polijā. Valdībai ir jāpalielina algas," norādīja Polijas Medmāsu un vecmāšu arodbiedrības (OZZOPiP) viceprezidente Longina Kačmaška.
Vidējā mēnešalga Polijā ir 825 eiro, bet medmāsas saņem 330-750 eiro, atkarībā no pieredzes, liecina OZZOPiP.
Kā liecina Rumānijas ārstu koledžas dati, kopš 2007.gada emigrējuši vairāk nekā 4000 ārsti, kas veido aptuveni 10% no visiem ārstiem. Rumānijā ārsts rezidentūras laikā saņem vidēji 200 eiro mēnesī, bet vidējā mēnešalga valstī ir 320 eiro.
Čehijā karu gadu no 250 medicīnas izglītības iestāžu beidzējiem emigrē 50 jaunie speciālisti. Tikko augstskolu pabeigušie ārsti saņem aptuveni 650 eiro mēnesī, bet vidējā mēnešalga valstī ir aptuveni 900 eiro.
Ungāriju kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pametuši vairāk nekā 2600 ārsti. Jaunie dakteri saņem aptuveni 350 eiro mēnesī.
Arī Baltijas valstīs medicīnas speciālistu atalgojums ir zems un specializējušies ķirurgi saņem ne vairāk par 800 eiro mēnesī. Latvijas Mediķu asociācija janvārī paziņoja, ka ārvalstīs darbu meklējošo mediķu skaits pieaudzis trīs reizes.
Ārsti brīdina, ka tik liels kolēģu aizplūdums rada nepanesamu slodzi veselības aprūpes sistēmā.
Kāds Prāgas ārsts, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai IPS atzina, ka personāla trūkuma dēļ jau tagad cieš pacienti.
"Mēs vairs nevaram runāt par to, ka pacientus varētu apdraudēt, es zinu gadījumus, kad tas jau ir noticis. Diemžēl var paredzēt, ka šādas situācijas radīsies atkal, ja nekas netiks darīts," norādīja ārsts.
Medicīnas speciālisti vēlas, lai valdības palielina veselības aprūpes sektora budžetu, kaut arī tiek apsvērti citi ceļi finansējuma iegūšanai.
Dažās valstīs jau ieviesti pretrunīgi vērtēti maksājumi par pacienta vizītēm pie ārstiem un neatliekamās palīdzības transportēšanu, bet citās valstīs apsvērti pacientu līdzmaksājumi un speciāli veselības nodokļi.
Taču eksperti norāda, ka globālā finanšu krīze rada papildus slodzi uz daudzu valstu budžetiem, līdz ar to papildus valsts finansējuma iepludināšana medicīnā tuvākajā laikā nav reālistiska iespēja.
LETA