Līgo svētki jeb 23. un 24. jūnijs pasaules vēsturē
Līgo diena un Jāņi pasaules vēsturē ir ievērojami ar to, ka tieši šajā laikā sāka lidināties nezināmi lidojošie objekti un Holivudas filmzvaigznes sāka pelnīt miljonus.
Savukārt kristiešu misionāri pirms 819 gadiem 23. jūnijā Igaunijā sāka notiesāt Sauli, bet Kurzemes baroni pirms 365 gadiem 24. jūniju pasludināja par jaunas finanšu ēras sākumu.
Šīs dienas pasaules vēsturē ievērojamas vēl ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem. Kasjauns.lv ielūkojās senajās hronikās, lai noskaidrotu, nozīmīgu Līgo vakarā un Jānos ir pastrādājusi cilvēce.
23. jūnijs – Igaunijā ēd Sauli, dzimst pirmais tvaikonis un pirmā rakstāmmašīna
Baltijas pagāni jau kopš krusta kariem kristietības ideoloģiju ir uzskatījuši par kaut ko nesavienojamu ar vasaras saulgriežu svinībām. Visuzskatāmāk par to uz savas ādas pārliecinājās cisterciešu ordeņa brālis Teoderihs, kurš 1191. gada 23. jūnijā no lībiešu zemēm bija ieradies tagadējā Igaunijas teritorijā. Senās hronikas vēsta, ka Teoderihs Igaunijā 23. jūnijā „pieredzēja no pagāniem lielas dzīvības briesmas Saules aptumsuma dēļ, kas notika Jāņa Kristītāja dienā, jo viņi sacīja, ka Teoderihs Sauli apēdod.”
580 gadus vēlāk šausmas nācās piedzīvot arī spānim Hosē Kandido Ekspozito. Viņš bija pasaulē pirmais matadors, kuru cīņas laukā nogalināja vērsis.
Tomēr 23. jūnijs pasaules vēsturē iezīmējas arī ar daudz priecīgākiem notikumiem. To var uzskatīt par modernās demokrātijas pirmsākuma datumu. 930. gada 23. jūnijā tika dibināts pasaulē pirmais parlaments – Īslandes altings.
Tāpat šajā dienā notika arī pāris tehnoloģiskas revolūcijas. 1803. gada 23. jūnijā Francijā Sēnas upē kuģot sāka pasaulē pirmais tvaikonis, bet 1868. gadā Kristofers Letems Šoulzs patentēja pirmo rakstāmmašīnu, kuru nu jau aizstāj datora klaviatūra. Pirmā rakstāmmašīna bija galda lielumā, bet pats drukātājs nevarēja redzēt savu tekstu, jo papīrs atradās mašīnas iekšienē.
Pasaulē gan, atšķirībā no latviešiem, 23. jūniju nesvin kā Līgo dienu, bet gan kā Publisko pakalpojumu dienu. Latvijā diez vai pie Jāņu ugunskuriem kāds aizdomājas par to, ka Apvienoto Nāciju organizācija 23. jūniju ir pasludinājusi par dienu, kurā jādomā par publiskajiem pakalpojumiem. Tad jau drīzāk kāds atceras, ka 1894. gada 23. jūnijs ir ievērojams ar to, ka tad francūzis Pjērs de Kubertēns un grieķis Demetrioss Vikelass pēc 1500 gadu pārtraukuma oficiāli atjaunoja olimpisko kustību, Šveices pilsētā Lozannā dibinot Starptautisko Olimpisko komiteju.
Jāņu diena ir sākums jaunai dzīvei, gluži kā Jaunais Gads. To dokumentāli 1645. gadā apstiprināja Kurzemes muižnieku landtāgs, pieņemot lēmumu, ka jaunais finanšu gads turpmāk sāksies 24. jūnijā. Kopš šī gada Jelgavā arī aizsākās vērienīgas Jāņu dienas svinības ar tirgiem, izpriecām pilsētu laukumos, teātri un zaļumballēm, kā tas ir pierasts līdz pat šai dienai. Nojāņot var uz nebēdu, neuztraucoties par maciņa biezumu, jo nākamā finanšu gada laikā taču varēs izdomāt, kā norakstīt izdevumus, lai Valsts kontrolei nebūtu kur piesieties.
Apvērsumu 24. jūnijā izdarīja vēl kāds biznesmenis – amerikānis Kenets Arnolds, kurš 1947. gada 24. jūnijā Vašingtonas štata debesīs ieraudzīja deviņus šķīvīšiem līdzīgus lidojošos objektus. Kopš tās reizes vairs nevienam nav jāpaskaidro, ko nozīmē NLO vai lidojošais šķīvītis.
Toties tehnoloģisko revolūciju 1963. gadā izdarīja BBC studija, kura prezentēja pirmo mājas apstākļos lietojamo videomagnetofonu.
Savukārt militāru revolūciju neizdevās īstenot Napaleonam, kurš 1812. gadā iebruka Krievija un uzsāka Tēvijas karu. Tomēr par šo datumu var priecāties aktrise Mērija Pikforde, kura tieši šajā dienā 1916. gadā kļuva par pirmo Holivudas zvaigzni, kura par filmēšanos saņēma apaļus miljons dolāru.
