Kuldīdznieki veido vēsturisku sensāciju
Hercogs Jēkabs 1673. gadā pirmo reizi Eiropai atklāja kartupeļus, un tas nav vis kaut kāds spāņu konkistadoru vai Kristofora Kolumba nopelns. Kuldīdznieki ar šādu pārliecību sagaida hercoga 400. dzimšanas dienu.
Līdz šim vairumam par hercoga Jēkaba nopelniem Eiropas virtuves revolucionēšanā nekas nebija zināms. Protams, hercogs ieviesa neatgriezeniskas izmaiņas latviešu virtuvē, 1673. gadā Kurzemē no Hamburgas ievezdams pirmo kartupeļu pūru. Tomēr hercogam Jēkabam piedēvēt visas Eiropas kartupelizāciju ir visnotaļ drosmīgs vēstures pārrakstīšanas mēģinājums.
Kuldīdzniekiem nekas netraucē šo fantastisko leģendu pārvērst īstenībā, un līdz ar dakstiņu jumtu stāstiem tūristiem savu pilsētu pasniegt arī kā visas Eiropas kartupeļu tēvzemi. Hercoga Jēkaba kartupelim par godu pilsētā pat grasās uzbūvēt pieminekli.
Stāsts par hercoga Jēkaba nopelniem „vecās pasaules” kartupelizācijā varētu būt viens no centrālajiem elementiem šoruden paredzētajās grandiozajās hercoga dzimšanas dienas svinībās, kuru laikā arī paredzēts atklāt pieminekli hercogam Jēkabam.
Alekšupītes krastā iedēstīs bronzas kartupeli
Šopavasar, kad tika izvēlēts pieminekļa mets, tā konkursam tika iesniegta arī ideja celt nevis pieminekli pašam Jēkabam, bet gan kartupelim. Bija paredzēts, ka hercoga nopelnus un piemiņu godinās milzīgs bronzā atliets kartupelis, jo „tieši Jēkaba laikā kartupeļi esot atvesti uz Eiropu”.
Lai gan par centrālo pieminekli netika atzīts vis kartupelis, bet gan tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa zinātniski fantastiskā vēstures simulācija piemineklī - hercoga Jēkaba teleportācija no 17. uz 21. gadsimtu ar laika mašīnas palīdzību, „otrās maizes” bumbuļa ideja nav atmesta. To paredzēts īstenot, pie tam vēl par Eiropas naudu.
Kuldīgas domes oficiālā informācija vēsta, ka pašvaldībai ir iecere mainīt pašreiz notiekošo Kuldīgas rātsnama pārbūves projektu, lai „par Eiropas naudu Alekšupītes krastā iedēstītu hercoga Jēkaba pieminekļu konkursā iesniegto mākslinieka Māra Grosbaha ideju „Kartoffel” – milzīgu bronzā atlietu kartupeli, ko aplaistīs Alekšupītes ūdens. Šis kultūraugs Eiropā esot ievests Jēkaba laikā.”
„Stāsts par kartupeli ir mūsu!”
Tā rodas mūsdienu vēsturiskās leģendas, kuras tā īsti nav apstiprinātas ne vēstures hronikās, ne enciklopēdiskajos izdevumos. Tomēr latvieši māk izmantot vēsturi savā laba. Tikko Rīga prezentēja vēsturisku leģendu, ka tieši Rīgā pirms 500 gadiem ir radusies pirmā Ziemassvētku eglīte. Nu galvaspilsētas pēdās seko arī Kurzeme hercogistes dižpilsēta Kuldīga, kuras iemītnieki ir pārliecināti par to, ka tieši Ventas krastos pirms 337 gadiem ir apēsts Eiropā pirmais kartupelis.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Ingas Bērziņas jaunākajā „Kuldīgas Novadu Vēstu” numurā raksta: „Arī stāsts par kartupeli, kuru Jēkabs atvedis uz Eiropu caur Kuldīgu, ir mūsu. Ja viss notiks kā iecerēts, tad skvērā aiz domes nākamajā gadā būs aptaustāms kartupelis kā simbols šim neparastajam stāstam.”
Vēsturnieki šaubās
Vēsturnieki gan vēl strīdas par to, kuram ir nopelni Eiropas kartupelizācijā. Šis gods visdrīzāk pienāktos vai nu Amerikas atklājējam Kristoforam Kolumbam (1451 – 1506), kurš savos ceļojumos uz Eiropu no Amerikas atveda pirmos kartupeļus vai arī 16. gadsimta spāņu konkistadoram Sjesam de Leonam, jo pastāv uzskats, ka tieši viņš 1551. gadā uz Eiropu atveda pirmos kartupeļos. Katrā ziņā līdz šim tika apalvots, ka kartupeļi Eiropā sāka izplatīties no Spānijas, bet tagad tiek kultivēta ideja, ka kartupelis logu uz Eiropu izcirta Ventas krastos - Kurzemes hercogistē.
