Balvu pansionātā ņirgājas par sirmgalvjiem

Cilvēkam „parakstīt” cietuma režīmu netraucē pat fakts, ka viņam ir amputēta viena kāja. Ņirgāšanās, pat spīdzināšana izpaužas arī citos veidos. Kāda pansionāta iemītniece žurnālistiem pastāstīja, ka viņa, neveiksmīgi krītot, 2005. gadā lauza kāju, bet rentgenu pansionāta darbinieki viņai „atļāva” izdarīt tikai daudzus gadus vēlāk – 2009. gadā.

Bijusī aprūpes nama darbiniece pastāstīja, ka ne visiem pensionāriem tiek izmaksāta viņiem pienākošā pensijas daļa. Tā nonākot pansionāta darbinieku – aprūpētāju kabatās. Tāpat pansionāta darbinieki zog arī aprūpējamo personiskās mantas.

Pansionāta „Balvi” direktors Pēteris Supe televīzijas žurnālistiem pastāstīja, ka izolators ir nepieciešamas, lai savaldītu trakojošos pensionārus un invalīdus, sevišķi jau pensijas dienās, kad daudzi no viņiem saņemto naudu iztērē lēto odekolonu pirkšanai, lai apreibinātos. Savukārt Balvu novada pašvaldības darbinieki stāsta, ka ir veikuši pārbaudes pansionātā un nekādus pārkāpumus nav atklājuši.

Pansionāta iemītnieks Boriss Šuļins saka, ka Balvos valsts pansionāts ir pārvērties par „mazu ģimenes mafiju”.

Šaubas par kārtību Balvu pansionātu ir radušās arī agrāk. Pērn tika konstatēts, ka mirušos pansionāta iemītniekus apglabā bez goda un „uz ātru roku”, lai pansionāta vadība varētu piesavināties bēru ceremonijām atvēlēto naudu.

Savukārt šī gada februārī Balvu katoļu mācītājs Jānis Bārtulis, kurš pansionātā vada dievkalpojumus, „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica: „Ir noticis pat tā, ka mironīti apglabā divreiz. Kad nabadziņš nomirst, piederīgie, ja tādi ir, dažkārt uzreiz nepiesakās, un pansionāta vadība steidzas mirušo ātrāk apbedīt, jo tad var uztaisīt vajadzīgos naudas papīrus. Dažkārt steiga ir tik liela, ka mironīši tiek sajaukti.

Vienreiz bija tā. Piederīgie mani uzaicināja izvadīt savu mirušo, es pieeju pie šķirsta, skatos – zārka vāks ar smiltīm. Es brīnos, bet viena tante man teic: „Kā, vai tad jūs nezināt? Šo zārku izraka ārā, un tagad jūs glabāsiet par jaunu”.

Zinu, ka pansionāts pēc iemītnieka nāves saņem divas viņa pensijas. Izskatās, ka vesela rinda stāv ar karoti pēc tās naudas! Un mūsu rajons ar katru domi krīt arvien zemāk – nekontrolē viņi neko! Es neko nevaru zaudēt, tā runādams, tomēr brīnos, ka vēl neesmu nošauts. Ar pansionāta vadību lieki runāt. Tie ir cilvēki ar padomju audzināšanu, viņi netic Dievam, tad ko ar viņiem runāt par morāli?”

Priesteris bija nesaprašanā arī par pansionāta dubultstandartu – kad viņš vada dievkalpojumus, telpas ir kaut kā nebūt satīrītas, bet tad, kad viņš bez brīdinājuma ierodas pie kāda sirdzēja, visādi gadās – ir bijis pat tā, ka pods, kas atrodas pie slimnieka gultas, ārā nav nests, šķiet, vairākas dienas.

Kādreizējam pansionāta iemītniekam Alfrēdam Šulcam bija radušās aizdomas, ka pansionāta medicīniskais personāls nodarbojas ar „kontrabandu” – iemītniekiem pārdod alkoholiskos dzērienus un cigaretes, savukārt „sestdienās un svētdienās atbrauc privātās automašīnas un iepilda degvielu no tvertnes, kas atrodas tepat teritorijā”. Viņš arī bija sašutis, ka pansionāta iemītnieku ēdināšana esot „bēdīga”, bet darbinieki uz mājām nesot „lielas, pilnas somas”.

Balvu pašvaldība šī gada sākumā pansionātā veica neatkarīgu auditu. Neatkarīgā revidentu firma no Rīgas „Astrop” marta sākumā paziņoja, ka „Balvu pansionātā, būtiskus pārkāpumus iestādes darbībā nav konstatējusi”.

Balvu novada pašvaldības Sociālās pārvaldes vadītāja Anita Petrova toreiz, komentējot pansionāta vadībai adresētos pārmetumus, pieļāva, ka presē izskanējusī informācija neesot īsti korekta. Šādas informācijas parādīšanos viņa skaidroja ar pansionātā notikušo štatu samazināšanu, kuras rezultātā dažam labam no tā bijušajiem darbiniekiem esot radusies vēlme atriebties iestādes vadībai.