Kruks: "Diena" kļūst par partijas "Par labu Latviju!" izdevumu
AS "Diena" un saistīto mediju pārpirkšanas darījums jau sākotnēji bijis saistīts ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un pašreizējā vadības maiņa liecina par saistību ar apvienību "Par labu Latviju!".
Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda mediju eksperts, informācijas un komunikācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks.
Mediju eksperts arī norāda, ka līdz ar laikraksta "Diena" redakcionālajām pārmaiņām var sagaidīt antirietumnieciskāku un konservatīvāku skatījumu, kas kopumā nozīmējot trīs lielāko dienas laikrakstu redakcionālās politikas vienādošanos un mediju daudzveidības mazināšanos.
""Apvienība "Par labu Latviju!" veidojās ilgstoši, un tagad ir skaidri redzams, kas ir tās sejas, kas stāv aiz laikraksta, kas liecina, ka laikraksts "Diena" ir šīs partijas izdevums," apgalvoja Kruks.
Pavisam skaidri to varot redzēt pēc jaunajiem laikraksta "Diena" redakcijas papildinājumiem - laikraksta galvenā redaktora Sergeja Ancupova un viņa vietnieka Dzintara Zaļūkšņa, kas norādot uz saikni ar partiju "LPP/LC", un bijušo premjeru Valdi Birkavu.
Kruks norāda, ka laikrakstā vērojamas arī saturiskas izmaiņas, kas apstiprinot viņa teikto. "Ir redzams, ka šobrīd arī deklaratīvā līmenī Latvijas nacionālo mediju tirgū vairs nav liberāla laikraksta, ir vērojama vienveidība mediju saturā un vairāk konservatīvi mediji, kuri uz Rietumiem skatās ar aizdomām," sacīja Kruks. "Apstiprinās tas, ka pie mums ir žurnālisti, kas ir atkarīgi no partijām vai politiskiem grupējumiem, kas pārstāv partijas. Patlaban Latvijā ir trīs nacionālie laikraksti ar daudz maz līdzīgu idejisku noskaņu, kuri "apkalpo" aiz viņiem stāvošu cilvēku intereses."
Eksperts uzskata, ka pārmaiņas "Dienas" saturā ir jūtamas vairākus mēnešus, kas izpaužas atsevišķās niansēs. "Ir bijuši dažādi notikumi, par kuriem varējām sagaidīt asu vecās "Dienas" kritiku un atklātu viedokļa paušanu, taču "jaunā" "Diena" par to klusē. Piemēram, pirms pāris mēnešiem bija tāds gadījums saistībā ar Andri Šķēli. Laikraksta redakcionālo pārliecību apliecina drīzāk netieši aspekti, piemēram, virsrakstu izvēle," norādīja Kruks.
Mediju eksperts arī norāda, ja trīs nacionālie dienas laikraksti pauž līdzīgus redakcionālos uzskatus un zūd viedokļu daudzveidība, kādam no laikrakstiem ir jāaiziet no tirgus. Pēc viņa domām, biežās un nesaprotamās pārmaiņas laikrakstā "Diena" nevar veicināt profesionalitātes līmeņa celšanos.
Eksperts gan neprognozē žurnālistu aiziešanu no "Dienas". "Žurnālistiem jau nav daudz citu iespēju. Tie, kas ir aizgājuši "idejisku nesaskaņu dēļ", ir aizgājuši, pārējie, kas spējuši pielāgoties, pielāgosies arī tagad," atzina Kruks.
Vērtējot pirms aptuveni mēneša laikraksta "Diena" galvenā redaktora amatā apstiprināto un tikko "Dienas mediju" galvenā redaktora amatā ievēlētā Gunta Bojāra pienesumu laikrakstam, Kruks uzsver: "Līdz ar Bojāra ienākšanu laikraksta kurss ir "tabloīda" - masu auditorijai saistoša izdevuma - virzienā. Laikrakstam ir sociāla un izklaidējoša satura nosliece un depolitizācija."
Kruks pieļāva iespēju, ka AS "Diena" formālie īpašnieki arī ir Roulendu ģimene, taču redakcionālo politiku, viņaprāt, nosakot citi.
Eksperts uzskata, ka "Dienā" notiekošais ir "īstemiņa priekšvēlēšanu" projekts, un tas, kas ar laikrakstu notiks pēc vēlēšanām, neesot prognozējams.
