Kas jāzina par karstumu?

1. Zinātnieki, kas rūpīgi pētījuši Bībeli, svētos rakstus un arheoloģiskos vēstījumus, izrēķinājuši, ka elles temperatūra varētu būt +718 grādu. Tātad līdz īstai peklei vēl tālu, bet, ņemot vērā, ka pēdējiem spēkiem pārciešam nieka 34 grādu karstumu, varbūt nav vērts grēkot un svilināt pēcpusi 20 reizes lielākā svelmē.

2.Angļu fiziologs Pīts Villers piedāvājis neparastu hipotēzi par to, kāpēc sensenos laikos mūsu senči nostājušies uz pakaļkājām. Pēc viņa domām, tādējādi mūsu senči glābušies no Āfrikas karstuma. Viņi ļāvuši, lai vējš pūš uz vēdera.

3. Viena no zemeslodes karstākajām vietām ir Nāves ieleja, kas atrodas ASV, Kalifornijas štatā. Vidējā temperatūra dienā šeit vasarā ir +40 grādu, pat naktī reti ir vēsāks par +30 grādiem. 1917.gadā 43 dienas pēc kārtas gaisa temperatūrā Nāves ielejā nenoslīdēja zemāk par + 48,9 grādiem. Visaugstākā temperatūrā Nāves ielejā tika fiksēta 1913.gadā +56,7.

4. Vēl viena karsta vietiņa ir „Marble Bar” Austrālijas rietumos. Šeit karstuma rekords ir +49,2 grādi. No 1923.gada oktobra līdz 1924.gada aprīlim 160 dienas gaisa temperatūra nenokritās zem +37,8 grādiem.

5. Pati karstākā diena cilvēces vēsturē bija 1922.gada 13.septembris Ziemeļāfrikā. Ēnā gaisa temperatūra sasniedza 57,8 grādus. Salīdzinājumam – par pašu aukstāko dienu var nosaukt 1983.gada 21.jūliju, kad Antarktīdā 3420 metru virs jūras līmeņa tika reģistrēta temperatūra – mīnuss 89,2 grādi.

6. 2003.gada karstuma periodā Eiropā nomira 35 tūkstoši cilvēku. Karstums ļoti negatīvi ietekmē cilvēka uzvedību: speciālisti aprēķinājuši, ka karstā laikā satiksmes negadījumu skaits pieaug vidēji par 20%. Londonas psihiatrijas institūta zinātnieki pierādījuši, ka karstā laikā pieaug pašnāvību skaits. Izanalizējot 50 000 suicīdu vēstures laikā posmā no 1993. līdz 2003.gadam, mediķi secinājuši, ka kulmināciju pašnāvības sasniedz tad, kad vidējā gaisa temperatūra ceļas par 10 grādiem. Tas skaidrojams ar to, ka, kāpjot temperatūrai, krītas to hormonu līmenis, kas atbild par noskaņojumu.

7. Jo karstāks darba vietā, jo sliktāk darbinieki veic savus pienākumus. Katrs grāds virs +26 grādiem, samazina darbaspējas par 10%.

8. Harvardas universitātes ekoloģiskās veselības skolas zinātnieki domā, ka 2100.gadā zemeslodes vidējā gaisa temperatūra no 1,7 grādiem pacelsies līdz 4,9 grādiem. Laika posmā no 1989. līdz 2000.gadam klimata izmaiņas izraisījušas vairāk nekā 6 miljonu ASV pilsoņu nāvi. Zinātnieki domā, ka globālā sasilšana izraisīs masveida cilvēku bojāeju, vispirms jau reģionos, kur cilvēki nav raduši pie liela karstuma.

9. Zinātnieki pierādījuši, ka cilvēks ir neparasti dzīvelīgs radījums. Sausā gaisā temperatūru +71 grādi cilvēks var izturēt stundu, +82 grādus – 49 minūtes, + 93 grādus – 33 minūtes, 104 grādus – 26 minūtes. 1958.gadā Beļģija tika reģistrēts gadījums, kad cilvēks vairākas minūtes atradās termokamerā, kur gaisa temperatūra bija +200 grādu. Savukārt kāds turks ielēca un izdzīvoja vannā ar +70 grādu karstu ūdeni. Kails cilvēks spēj izturēt strauju temperatūras celšanos līdz +210 grādiem, bet vatētā apģērbā līdz +270 grādiem.