Krievi uzskata, ka viņi labāk pārvaldītu Latviju

Sociologs Māris Brants portālā politika.lv pieļauj, ka daudzi krievi dzīvo ar pārliecību, ka viņu pārstāvji valsti pārvaldītu labāk par latviešiem. Savukārt tas varētu nozīmēt latviešu partiju realizētās etnopolitikas beigu sākumu. Viņaprāt, nelatviešu apmierinātība ar savējiem valdībā, ja tādi tiktu ievēlēti, varētu veicināt viņu lojalitāti pret Latviju. Tomēr, ja izrādītos, ka savējie nav ne par mata tiesu labāki par kritizēto latviešu valdību, uzvirmotu jauns apātijas un vilšanās vilnis.

Tikmēr latvieši dzīvo ar apziņu, ka valsts aparāts kalpo, lai viņi šeit justos nedaudz komfortablāk uz pārējo rēķina, jo Latvija taču ir latviešu valsts, min sociologs. Krievi ir pārliecināti par to pašu, tāpēc nespēj būt lojāli pret Latviju.

Latviešiem šķiet, ka valsts viņu labā dara par maz, tāpēc vienmēr zākājas. Ja šai zākāšanai piebalso krievi, pozīcija var mainīties. Etniskā dimensija tātad ir pēdējais, tomēr spēcīgs, bastions. Latvieši parasti pauž sāpi par to, kas izdarīts ar viņu valsti. Turpretim krievi izsakās ar ļaunu prieku, jo nejūtas notiekošajos procesos līdzdalīgi un līdzatbildīgi. Krieviem zināmu patriotismu izraisa pieradums, mīlestība pret šo zemi, asociācijas ar cilvēkiem, atmiņām, tomēr lojalitātei tas ir par maz.

Evija Hauka