Atbildīgie dienesti un amatpersonas sarosās tikai pēc nelaimēm
Tikai pēc tam, kad sacelts pamatīgs skandāls un cietuši cilvēki, atbildīgie dienesti un uzņēmumi sāk domāt par to, ka cilvēkam arī jāizdzīvo. Tāda ir prakse, par ko liecina nesen notikuši gadījumi.
Atbildīgie dienesti un amatpersonas, kaut arī gadu gadiem ir mudināti domāt par tādu noteikumu un sistēmu izstrādāšanu, lai negadījumus novērstu pirms iestājušās traģiskas sekas, visu laiku „klapē ar ausīm”.
Nav jānotiek kaut kam ekstremāli nenovēršamam, lai atbildīgie dienesti sāktu domāt par pilsoņu drošību. Latvijā nevar nodrošināt pat elementārus prevencijas pasākumus, piemēram, lai naktī pilsētā būtu policijai, lai bērni tiktu aizsargāti no tehnoloģiskām briesmām un cilvēkus nedzītu mocīties ekstremālos laika apstākļos.
Tikai daži piemēri:
„Statoil” ignorē bērnu drošību
Tikai pēc tam, kad „Statoil” automazgātuvē tika traumēts prominentas personas mazdēls, degvielas uzpildes tīkls aizdomājās līdz tam, ka mazus bērnus vajadzētu pasargāt no tehnoloģiskām briesmām.
4. jūlijā bijušā premjera Ivara Godmaņa dēla ģimene ar savu mazo bērnu iebrauca automātiskajā „Statoil” automazgātuvē Rīgā, Eksporta ielā. Nenostrādāja mazgātuves relejs un drošības sistēma, kā rezultātā tika izspiests automašīnas aizmugurējais stikls un psiholoģiski traumēts mazais bērns. Tagad pret „Statoi” tiek celta prasība, jo mazajam puisēnam ir radīta trauma.
Desmit dienas pēc negadījuma „Statoil” izplatīja preses relīzi „Automazgāšana – aizvien pieprasītāka”. Tā vietā, lai izvairītos no līdzīgām negadījumiem, „Statoil” vien aprobežojas ar nelielu iestarpinājumu relīzes tekstā: „...ģimenēm pirms auto mazgāšanas vajadzētu izvērtēt to, vai troksnis, ko rada spēcīgās ūdens un gaisa strūklas, kas darbojas auto mazgāšanas laikā, citiem mašīnas pasažieriem, piemēram, maziem bērniem, neizraisīs nepatīkamas sajūtas vai pat izbīli.”
Tā vietā, lai vecākus aicinātu mazus bērnus uz automazgāšanas laiku izsēdināt no spēkrata un piemēram, doties izdzert kādu sulas glāzi uzpildes stacijas kafejnīcā vai paspēlēties tuvējā zālienā, „Statoil” darbinieki tikai aicina „domāt” par iespējamām briesmām.
Veselības ministrija noziedzīgi klusē
Viens no visbezjēdzīgākajiem bija Veselības ministrija mājaslapā publicētais „uzsaukums tautai” par karstā laika un saules ietekmi uz cilvēku veselību uzreiz nākamajā dienā pēc jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma.
Tātad, lai cik arī pirms tam nerunāja par bērnu un jauniešu uzturēšanās kaitīgumu dedzinošajā saules svelmē, uz viņiem tas droši vien neattiecās, jo saule kā pēc pasūtījuma sāka uzdarboties tikai dažas stundas pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma lielkoncerta.
Pēc Dziesmu un deju svētkiem Veselības ministrija savā interneta mājaslapā publicēja brīdinājumu „sarkaniem burtiem”:
„Šajā laikā saulē nevajadzētu uzturēties cilvēkiem ar gaišu ādu, rudiem matiem un vasaras raibumiem, kā arī veciem cilvēkiem un maziem bērniem. Šo kategoriju cilvēkiem ir ļoti augsts jūtīgums pret saules stariem.”
Neskatoties uz šo veselības aksiomu, Veselības ministrijas noziedzīgi šo informāciju noklusēja un publicēja tikai tad, kad tūkstošiem rudmatainu un vasarraibumiem noklātu bērnu jau bija pārmocījušies uz Dziesmu un deju svētku skatuvēm.
Policistiem naktī jāguļ?
Vairākus mēnešus smilteniešiem vajadzēja baidīties vakara un nakts stundās iziet pilsētas ielās. Viņu prasības pēc kārtības sargu patruļām dzirdīgas ausis tā arī neatrada. Iekšlietu ministrija reorganizējot jeb „optimizējot” Valsts policiju nolēma, ka Smiltenes pilsētā nav nepieciešama policistu nakts dežūra.
Vajadzēja notikt vairākiem negadījumiem, lai tomēr nāktu pie slēdziena, ka policistiem jādežurē arī naktīs. Smiltenē vakara stundās iedzīvotāji centās nerādīties uz ielas, jo tad tur saimniekoja huligāni, kas cilvēkus piekāva, grūda nost no velosipēdiem un svieda iekšā ezerā.
29. maijā kādu jaunieti huligānu grupa iemeta Smiltenes Vidusezerā. Kad viņa izlīda no ezera un palīdzību meklēja, zvanot policijai, viņai Valkas policijas iecirknī atbildēja, lai sūdzoties valdībai, jo tā diennakts policijas iecirkni Smiltenē ir likvidējusi un tādēļ meitenei palīdzēt nevarot.
Cilvēku kurnēšana un bailes laikam bija tik lielas, ka Smiltenes novada pašvaldība jūlija sākumā tomēr nolēma dibināt pašvaldības policiju, kas pilsētā dežūrēs arī naktī.
To, ka pilsētā vajadzētu diennakts policijas posteni atbildīgās valsts un pašvaldības amatpersonas var saprast tikai pēc tam, kad ir notikuši vairāki noziegumi un uzbrukumi mierīgie iedzīvotājiem.
Elmārs Barkāns
