Ornitologs ķer gulbjus
Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko ar palīgiem devies uz Skrundas zivju dīķiem ķert ziemeļu gulbjus. Šajā karstajā laikā gulbji maina spalvas un apmēram mēnesi nespēj labi lidot.
To izmanto putnu pētnieki, lai cēlos putnus noķertu. Sagūstītos lidoņus sver, mēra, nosaka vecumu un uzliek gredzenus – metāla uz kājas, plastikāta uz kakla. Tas ļauj pētniekiem vēlāk izsekot, kur gulbji ceļo pārziemot, kur ligzdo. Uzraksti uz kakla gredzeniem ar binokli ir saskatāmi pa gabalu – tas ļauj putnus pētīt pat nenoķerot.
Tieši Skrundas zivju dīķos pirms septiņiem gadiem Latvijā pirmo reizi divi ziemeļu gulbji tika pie kakla gredzeniem.
Skrundas zivju dīķos no 2003. līdz 2009. gadam ir apgredzenoti 85 ziemeļu gulbji, bet visā Latvijā –ap 630 ziemeļu gulbji. Skrundas dīķos gredzenotie putni novēroti Igaunijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā, kā arī daļa no šeit apgredzenotiem gulbjiem vēlāk kā ligzdotāji tiek redzēti Saldus, Kuldīgas, Liepājas un Limbažu rajonā.
Savukārt Skrundas dīķos manīti ziemeļu gulbji, kuri tikuši apgredzenoti Polijā, Vācijā un Lietuvā. Dmitrijs Boiko divas vasaras Skrundas dīķos arī novērojis Polijā apgredzenotos divus ziemeļu gulbjus kā mazuļus. Tas liecina par Skrundas dīķiem kā svarīgu ligzdošanas un uzturēšanās vietu ne vien Latvijas, bet arī citu valstu ziemeļu gulbjiem.
Ornitologi novērojuši – Skrundas zivju dīķi ir vienīgā vieta Baltijas valstīs, kur visos gadalaikos var sastapt apgredzenotus ziemeļu gulbjus.
Latvijā mīt trīs sugu gulbji – ziemeļu, paugurknābja un mazais. Ziemeļu gulbim raksturīga dzeltena knābja pamatne, bet paugurknābja gulbim ir melns paugurs uz sarkana knābja, savukārt mazais gulbis ievērojami mazāks.
