Kuldīgas Skulptūru dārzs pārvērsts tuksnesī
Pamostoties 3. augusta rītā daudzi kuldīdznieki bija šokā. Dažu stundu laikā Pils dārzā bija nozāģēti desmitiem koku. Pilsētas vadība skaidro, ka tas ir paveikts cēlu mērķu vārdā.
„Pat nevaru atrast vārdus, kā to pateikt. Ir noticis neiedomājams vandālisma akts Kuldīgas skulptūru parkā pie Ventas rumbas un muzeja. Nozāģēti desmitiem senu koku, lai realizētu kaut kādu projektu līdzīgu Kombuļu lāzeršovam. Koki nozāģēti slepeni pagājušajā naktī,” kasjauns.lv ziņo kāds kuldīdznieks.
Ar „darba uzvarām” atzīmēs hercoga dzimšanas dienu
Kaislības ap kokiem Pils dārzā, bijušajā Kuldīgas bruņinieku pils vietā – Skulptūru parkā pie pilsētas muzeja ilga vairākus mēnešus. Vieni uzskatīja, ka koki jāizcērt, bet citi savukārt bija kategoriski pret to. Koki, kuri izzāģēti Skulptūru parkā, kas ir iecienīts tūrisma objekts, jo atrodas netālu no Ventas rumbas un līdzās novadpētniecības muzejam nozāģēti vienā mirklī.
Darbi ir sasteigti arī tādēļ, ka līdz oktobrim, kad Kuldīgā atzīmēs hercoga Jēkaba 400. dzimšanas dienu, pilsētai ir jābūt sapostai „kā konfektei”. Tagad par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu rekordātrumos realizē projektu „Kuldīgas pilsētas dārza infrastruktūras izveide”, kas paredz arī būtisku pārveidot Pils dārzu.
Kuldīgā vienā mirklī izcērt Skulptūra dārza kokus:
Skulptūru dārza koki „sanaido” arhitektus
Gadu mijā arhitekte Daina Zalāne (bijušā Kuldīgas mēra un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna dzīvesbiedre) kuldīdzniekiem skaidroja, ka dārza centrālajā daļā jāizcērt visi koki, lai iezīmētu konventa ēku un izmantotu inovatīvus risinājumus tās vizualizācijā (tieši inovatīvais aspekts bijis noteicošais, lai pretendētu uz Eiropas naudu).
Savukārt vairāki ainavu arhitekti (Anita Ozoliņa, Antra Klestrova, Aldis Orniņš, Guntis Kalniņš) pirms tam pauda savu sašutumu par koku izciršanu. Viņi kolektīvajā vēstulē Kuldīgas pašvaldībai raksta:
„Ainavu arhitekta būtiskākais uzdevums ir veikt jebkura parka koku un krūmu inventarizāciju. Veicama būtu arī kokaugu radītā apēnojuma un izsauļojuma analīze. Būtu vēlams to veikt sadarbībā ar dendrologu. Šāda inventarizācija projektā nav veikta.. Tātad pieļaujam, ka projektā saglabājamie un likvidējamie koki ir mehāniski izvēlēti, kas dotajā situācijā ir nepieņemami.
Projekts kopumā nesniedz kompozicionālu skaidrību. Piedāvājums ir komponēts haotiski, bez vienotas kompozīcijas un stilu vienotības. Plānā redzams, kā neveiksmīgi regulārs celiņu un augu dobju plānojums jaucās ar ainaviskiem vai plastiskiem celiņu un augu dobju risinājumiem. Piedāvātie labiekārtojuma elementi (soliņi, informācijas stendi un elektroniskie informācijas nesēji, celiņu ieseguma materiāli u.c.) ir dažāda stila, kas neatspoguļo ne pils būvniecībā izmantotos mākslas un arhitektūras stilus, ne vēlākos periodos parka elementos izmantotos mākslas un ainavu arhitektūras stilus.”
Pils projekcija tvaika miglā
Savukārt pašvaldība ir pretējās domās. Tā savā avīzē „Kuldīgas Novada Vēstis” publicējusi gluži pretēju apgalvojumu: „Liela daļa parka koku pēc dendrologu atzinuma ir veci un slimi, kurus nepieciešams izzāģēt. Jaunais plānojums paredz, ka slimie un bīstamie koki, kas jebkurā brīdī var nolūst un apdraud iedzīvotāju veselību un dzīvību, tiks nozāģēti. To vietā būs skaisti jauni stādījumi, kas iedzīvotājiem radīs vizuāli pievilcīgu un jauku atpūtas un pastaigu vietu pilsētā.”
Pils dārza projekta izmaksas ir 615 385 lati, no kuriem 400 000 ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Projekts paredz atjaunot tiltiņus, aizsarggrāvjus un dīķus, nogāžu stāvajās vietās izveidot kāpnes, rekonstruēt pils pagrabu, atsegt Livonijas ordeņa pils mūru fragmentus, izveidot pils projekciju ūdens tvaika miglā, skatu laukumus un lapeni, rekonstruēt gājēju celiņus, izvietot atpūtas soliņus, informācijas stendus, norādes un apgaismojumu.
Skulptūru dārzu pie Kuldīgas novada muzeju savulaik ierīkojusi tēlniece, Kuldīgas goda pilsone Līvija Rezevska (1926. – 2004.), kurā viņa izvietojusi savus darinātos mākslas darbus.
