Premjera amatam piedāvā Ulmaņa favorītu Šleseru
Apvienības „Par labu Latviju” premjera amata kandidāts būs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Gunta Ulmaņa favorīts Ainārs Šlesers.
Oficiāli par Šlesera kandidatūras izvirzīšanu tikšot paziņots „Par labu Latviju” biedru kopsapulcē 12. augustā Mazajā ģildē, vēsta ziņu aģentūra LETA. Šlesers ir apvienības saraksta līderis Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā.
Līdz šim publiski bija minēti četri iespējamie „Par labu Latviju” premjera amata kandidāti — Šlesers, Tautas partijas līderis Andris Šķēle, eksprezidents, apvienības priekšsēdētājs Guntis Ulmanis un Ogres mērs Edvīns Bartkevičs.
Nesen Amerikas un Rietumeiropas tautiešu laikrakstos „Laiks” un „Brīvā Latvija” intervētais Ulmanis krietni saslavējis Šleseru, kuru viņš patiesi uzskata „par atjaunotās Latvijas laika labāko un sekmīgāko politiķi pēc būtības un pārliecības”.
Viņš politikā esot ienācis ar spēku un pārliecību. „Šlesers to ir izdarījis, nenoniecinot nevienu darbu, pat visvienkāršāko, turklāt jau no divdesmit gadu vecuma, un izaudzis manā acu priekšā. Viņš ir Latvijas politiķa attīstības un veidošanās vizītkarte,” klāstījis Ulmanis.
Redaktore Ligita Kovtuna vaicājusi, vai Ulmani nemulsina Šlesera pieticīgā izglītība. Uz to eksprezidents atbildējis: „Nē! Pasaules praksē ir ārkārtīgi daudz līdzīgu gadījumu, jūs droši vien pati zināt.” Redaktore gan nav zinājusi, bet Ulmanis paudis: „Šlesers pēc dabas ir pragmatisks un praktisks cilvēks. Jā, viņam nav bijis laika sēdēt izglītības iestādēs. Galu galā tā ir viņa izvēle un personiska lieta.”
Šlesers ir beidzis astoņas klases Rīgas 25. vidusskolā (Ķengaragā), 1989. gadā absolvējis Rīgas Industriālo politehnikumu stanču un presformu ražošanas specialitātē kā tehniķis–tehnologs. Šlesera karjera sākās, tirgojot valūtu un no Polijas ievestas preces.
Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajā deklarācijā viņš nepiemin no 1990. līdz 1991. gadam ilgušās mārketinga studijas Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā. 1999. gadā sāktās studijas Latvijas Kristīgajā akadēmijā Šlesers nepabeidza.
Ulmanis, jautāts, kā ar šādu attieksmi pārliecināt jauniešus, ka ir jāmācās, eksprezidents sapiktojies: „Ja jūs uzdosit jautājumus ar šādu stāju un noliegumu, mēs sastrīdēsimies!”
Vēl ne pārāk sen 2008. gada februārī, intervijā laikrakstam „Neatkarīgā” Ulmanis asi kritizēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu un vienu no saviem tagadējiem sabiedrotajiem, Tautas partijas „tēvu” Andri Šķēli: „Protams, politiķiem liela mācība jāgūst no šīs, kā es to traktēju, ļaunuma ass: Šķēle–Lembergs. Šie divi cilvēki apzināti vai neapzināti ienesa Latvijas politikā negatīvus akcentus. Bet te ir pozitīvs moments. Viņu ļaunuma ass vairs nav. Tā ir sapuvusi.”
Eksprezidents par šo vīru darbību izteicās bez aplinkiem: „Te redzam, kā divi cilvēki, kuriem pašos pirmsākumos bija iespēja pieskarties pie lielām materiālām vērtībām, ievirzīja šīs materiālās vērtības savu personīgo ambīciju realizēšanā.”
Tagad ārzemju tautiešu priekšā Ulmanis to visu piemirsis: „Manas atbildes kvintesence ir — Šlesers un Šķēle atbild paši par sevi. Esmu jau noguris, stāstīdams, ka nevaru mierīgi dzīvot pensionāra dzīvi, ja jūtu, ka pats vēl varu kaut ko izdarīt.”
