Krievijas karstumu salīdzina ar Černobiļas avāriju

Ārvalstu masu mediji pašreizējo situāciju Krievijā salīdzina ar Černobiļas katastrofu 1986.gadā, kas bija viens no faktoriem, kas veicināja PSRS sabrukumu. Ugunsgrēki pierāda: milzīgais centralizētās varas aparāts darbojas neefektīvi, palīdzība tiek sniegta novēloti un, lai gan Putins apgalvo, ka viss tiek kontrolēts, Krievijas iedzīvotāji jūtas pamesti likteņa varā. Izdevums „Ouest –France” pieļauj, ka valsts atrodas jaunas krīzes priekšā. Maskavu pametis ne vien pilsētas mērs, bet visa politiskā elite, kas vēl vairāk veicina haosu. Medijs raksta, ka iedzīvotāju bēdas un apjukums var pārvērsties naidā.

Kasjauns.lv jautā: Vai dabas katastrofa un valdības nespēja tikt ar to galā novedīs pie radikālām politiskām izmaiņām Krievijā?

Politologs Kārlis Daukšts:

­­

„Situācija ir dramatiska. Krievijas tūkstošgadīgajā vēsturē kopš mongoļu-tatāru iebrukumiem nekas tāds nav pieredzēts. Iedzīvotāji dabas katastrofu saista ar varas bezatbildību un nespēju kontrolēt situāciju. Paradoksāli, ka Krievijas puse vērsās pie amerikāņiem ar lūgumu no kosmosa novērot un kontrolēt situāciju. Tas nozīmē, ka valsts neizmanto savus resursus, bet meklē palīdzību ārpusē. Krievijas varas vertikāle situāciju mēģina kontrolēt ar populistiskiem līdzekļiem, pēkšņi piešķirot naudu vai uzstādot novērošanas kameras, ar ko uzraudzīt būvniecību. Tā ir paliatīva – kontrolējoša metode, kas nozīmē, ka novērst un vadīt situāciju pēc būtības vara nespēj. Starptautiskā kontekstā sistēmas nespēja rīkoties un pieaugošā cilvēku neapmierinātība izskatās ļoti slikti. Ugunsgrēku sekas radīs aizvien jaunas problēmas, kas situāciju padarīs vēl dramatiskāku. Tomēr nedomāju, ka tas varai draud ar pilnīgu katastrofu. Tuvākajā laikā daba pati beigs savu postošo skrējienu un apstākļi uzlabosies. Līdz ar to valdībai būs iespēja teikt: mēs to panācām.”

­

Politoloģe Ilze Ostrovska:

„Dabas anomālija Krievijā radījusi augsni daudzām sazvērestības teorijām, kas pats par sevi ir interesanti. Klimata izmaiņās var saskatīt korelāciju starp to, kādu postu cilvēki nodarījuši videi pēdējo 50 gadu laikā un to kā daba reaģē šobrīd. Tas, kas notiek, ir brīdinājuma signāls, ka pēdējais laiks domāt par to kā tiek izmantoti dabas resursi. Šajā kontekstā jau izskanējuši viedokļi, ka kosmoss ir jāsāk izmantot kā dzīves telpu. Uz politisko vidi  ugunsgrēku sekas neatstās negatīvu iespaidu, gluži otrādi – šajā situācijā cilvēki grib redzēt autoritatīvu valdības darba stilu, ko Krievijā ļoti labi pieprot.

Tur esošā divvaldība ir piemērota ārkārtas situācijām. Ja Krievija būtu demokrātiskāka un varas piramīda nevarētu pieņemt lēmumus tik ātri, neapmierinātība būtu lielāka. Vismaz no Krievijas masu medijiem, kas, protams, ir varas kontrolēti, var spriest, ka valdība reaģē zibenīgi. No PR viedokļa tas izskatās labi. No amatiem tika atbrīvotas augsti stāvošas personas, kas nespēja savlaicīgi reaģēt uz notiekošo. Izbrīna, ka, neraugoties uz to, ka militārā sfēra vienmēr bijusi valdību atbalstošs resurss, no amata tika atbrīvota arī armijas vadība.”

Maskavā turpinās cīņa ar postošajiem ugunsgrēkiem.

­­­