•
: „Kad pie lielā puikas ciemojas draugi un mums vakariņās ir daudz ēdamā, pie galda aicinu visus. Ja ēdamā ir mazāk, bez sirdsapziņas pārmetumiem saku: „Kamēr mans puika paēdīs, jūs varat pasēdēt laukā uz soliņa vai paspēlēties istabā.”
• Liene (28): „Citreiz bērnu draugiem piedāvāju kādu maizīti vai sulu, bet ar pamatēdienu neuzbāžos. Tas katram jāēd savās mājās. Vispār draugu ciemošanos plānojam, kad visi jau paēduši.”
•
: „Pirms vakariņām meita pajautā, vai pie galda var sēsties arī viņas draudzene, un, ja es atļauju un draudzenes mamma atļauj, vakariņojam kopā. Bet tas nav bieži. Ja bērni prasa saldumus, bet to ir maz, tā arī saku – visiem nepietiks, tāpēc šoreiz jāiztiek bez saldumiem.”
• Diāna (30): „Mums ar kaimiņiem ir noruna, ka sūtām viņu bērnus mājās, ja paliek par traku un skaļu.”
•
: „Mums ir noruna – mani jābrīdina, ja kāds nāks ciemos. Ikdienā ledusskapis nav stāvgrūdām pilns, bet, ja nāk ciemiņi, par cienastu parūpējos.”
• Sandra (36): „Dzīvoju Dānijā, un tur nav pieklājīgi ciemoties pusdienu vai vakariņu laikā. Gan mūsējie, gan kaimiņu bērni zina pieklājības normas.”
•
: „Dzīvojam lauku mājās, un pie mums bieži ciemojas kaimiņu bērni. Ja paši ēdam, arī viņus pacienājam. Bet lieku bērniem arī nedaudz pastrādāt – palīdzēt saimniecībā.”
