Vai Latvija tiešām ir nozagta?

­

Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka Latvijā vairāk iederētos vārds - piesavināšanās, savukārt politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka „valsts nozagšana” ir mīts, drīzāk sabiedrības pašnovērtējums, projekcija neapmierinātībai ar valdību. Īstenībā Latvija no citām attīstītajām Eiropas valstīm dramatiski neatšķiras. Tomēr ekonomists Dmitrijs Smirnovs uzskata, ka Latvijā ir formāla demokrātija un vislielākā korupcija Baltijā.

Piesavināta, nevis nozagta

„Vai Latvija ir nozagta? Tas drīzāk ir ticības jautājums, jo tiesiska apliecinājuma mums nav,” saka sociologs Aigars Freimanis. „Precīzāk būtu teikt piesavināta, nevis nozagta. Tā īpašnieka maiņa, pelēko un melno darījumu rezultātā, Latvijā ir redzama labāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.”

Freimanis atgādina, ka Pasaules banka attiecībā uz Latviju lietoja terminu „sagrābšana”, kas netika attiecināts uz Igauniju un Lietuvu. Savukārt sabiedriskā doma jēdzienam korupcija ir ļoti atsaucīga – apmēram 30% aptaujāto saka, ka korupcija ir viņu dzīves sastāvdaļa – viņi maksā ārstiem, policistiem. Bažas par augstākā līmeņa korupciju ir, pateicoties medijiem. Var teikt, ka nav dūmu bez uguns.

Valsts nozagšanas problēma – uzpumpēta?

„Latvija nav nozagta, nekādu dramatisku atšķirību no citām Eiropas valstīm pie mums nav,” saka politologs Filips Rajevskis. „Cilvēki uzskata, ka Latvijā ir augsta korupcija, viņi ir neapmierināti, neuzticas valdībai, tāpēc viņiem liekas, ka visi ir korumpēti. Tajā pašā laikā aptaujās uz jautājumu: vai esat devis kukuli, cilvēki atbild nav saskārušies ar kukuļdošanu, izņemot piecīšu došanu policistiem un ārstiem. Sabiedrības doma par korupciju ir mākslīgi uzpumpēta. Ja viedoklis mainīsies,  izrādīsies, ka korupcijas ir mazāk. Tā sauktā mazā korupcija ir daudz lielāka problēma, bet cilvēki nesaskata, ka tas būtu kaut kas briesmīgs,” stāsta F.Rajevskis.

Nozagšana – konkrētu partiju konkrēta politika

Ekonomists Smirnovs, kā allaž, izsakās skaudrāk. Viņš uzskata, ka korupcija ir problēma arī Lietuvā un Igaunijā. Latvijas nozagšanu ekonomists saista „ar konkrētu politiku, ko treknajos gados realizēja konkrēta partija”.

Redzamākie piemēri ir Gaismas pils un Dienvidu tilts. Smirnovs uzskata, ka darbojas shēma, kā pa labi un pa kreisi izsaimniekot un iebāzt kabatā valsts un Eiropas naudu, tas attiecas arī uz mazākiem projektiem reģionos.

„Ar biznesu nodarboties nav izdevīgi, jo ir daudz un ilgi jāstrādā, bet peļņa maza. Savukārt valsts un Eiropas naudas apgūšana ir izdevīgs bizness, nav jāstrādā, bet nauda liela.”

Smirnovs uzskata, ka ES ir uz sabrukšanas robežas, tās iekšienē ir pretrunas, tāpēc nauda tiek izšķērdēta aizdomīgiem projektiem: visādiem pētījumiem, aptaujām, nevajadzīgām ražošanas iekārtām, kas tagad tiek pārdotas par metāllūžņu cenu.

„ES ir ASV ģeopolitiskais konkurents. Amerika ir ieinteresēta vājināt Eiropas struktūras. Turklāt ASV ietekme Latvijā ir pietiekoši liela, vēl vairāk - Latvija, Grieķija un citas valstis  tiek izmantotas kā Trojas zirgs. Latvijas problēmas vājina ES.”  

Pasaules varenajiem ir izdevīgi, ka valstīs ir augsta korupcija un zems demokrātijas līmenis, jo ekonomiski atkarīgus cilvēkus ir viegli kontrolēt. Vareno mērķis ir izveidot pasaules valdību, kas kontroli veiks ar finanšu un ekonomikas instrumentiem.

Ekonomists uzskata, ka krīze Latvijā ir nevis nejaušība, bet globāla politiskā plāna rezultāts. Viņaprāt, izanalizējot notikumu, var secināt, ka krīzei Latvija tika gatavota kopš divtūkstošajiem gadiem. Vistraģiskākais ir tas, ka ir iznīcināta ekonomika un lauksaimniecība, jo Eiropas Savienībai mēs esam vajadzīgi tikai kā noieta tirgus.

Viņš norāda, ka, lai cik tas neliktos paradoksāli, SVF vislielāko finansiālo palīdzību sniedz valstīm, kurās ir diktatūra un augsta korupcija. Arī daudz kritizētā Baltkrievija no SVF saņēmusi trīs miljardus.

Ekonomists prognozē, ka otrais pasaules ekonomiskās krīzes vilnis gaidāms jau novembrī. Viņš domā, ka Saeima, ko ievēlēsim rudenī, ilgi nenoturēsies, tāpēc būs vēl vienas vēlēšanas.

­