Rēzeknes mērs pieļauj nemierus Latgalē

Bartaševičs sarunā ar kasjauns.lv pieļauj iespēju, ka Latgalē cilvēki beidzot sāks protestēt, jo, piemēram, Rēzeknē oficiālais bezdarba līmenis ir vairāk nekā 20%, par apkuri cilvēki ir parādā miljons latu un lielāku sadārdzinājumu vairs nevarēs izturēt.

„Ja valdība pieņems visus plānotos lēmumus, apkures cena pieaugs par 50%” Bartaševičs uzskata, ka valdība vieglprātīgi pieņem lēmumus, nedomājot par to, kādu reālu iespaidu tie atstās uz cilvēku dzīvi. Tas ir absurds, ka minimālā alga ir ap 140 latiem uz rokas, bet komunālie maksājumi par mazu vienistabas dzīvoklīti sasniedz 100 latus mēnesī un būs vēl vairāk. Savukārt 30 gadu vecais akmens laikmeta iztikas minimums ir virs 160 latiem.

Arī citu pašvaldību vadītāji izteikuši bažas par gaidāmo apkures sezonu. Kopumā situācija ar siltuma apgādi Latvijas pilsētās ir draudīga: iedzīvotāju parādi par pērno apkures sezonu sasniedz 48% no izrakstītajiem rēķiniem par gadu.  Jau šobrīd iedzīvotāji kopumā par apkuri ir parādā vairāk nekā 40 miljonus latu. Ja cena pieaugs, siltuma piegādātāji vairs nespēs norēķināties par gāzi un nevar izslēgt, ka ziemā daudzviet Latvijā mājas paliks bez  apkures. Iemesls siltuma tarifu pieaugumam ir dabas gāzes cenas kāpums un jaunais akcīzes nodoklis „zilajam kurināmajam”.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš norāda, ka jau tagad 20% mājsaimniecību nespēj apmaksāt komunālos rēķinus, bet rudenī un ziemā, kad būs jāmaksā par siltumu, par pakalpojumiem nespēs norēķināties vēl vairāk cilvēku.

Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs skaidro, ka no likuma viedokļa, nevienu nevar piespiest par akcīzi maksāt uzreiz, to var darīt tikai pēc četriem mēnešiem.

Līgatnes novada domes izpilddirektors Guntars Pīpkalējs sacīja, ka protestēt līgatnieši negrasās, bet tas nenozīmē, ka viņi spēj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas pilnībā spēj norēķināties par pakalpojumiem. Turklāt rudenī maksa par siltumu pieaugs.