Ārzemnieki izpērk Latgali
Lai gan patlaban iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes ir ierobežota, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās, un šā gada pirmajā pusē citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados, šodien raksta "Neatkarīgā".
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicinās Eiropas Komisiju par trim gadiem pagarināt lauksaimniecības zemju pārdošanas ierobežojumu termiņu.
Patlaban likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996.gada 31.decembrim.
Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem.
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusē ārvalstniekiem oficiāli pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes, to skaitā Ludzas novadā 1663 hektāri, Rēzeknes novadā 1204 hektāri.
Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver, ka pieaug to platību apjoms, kas pieder citu valstu juridiskajām un fiziskajām personām. RAPLM sagatavotajās Zemes politikas pamatnostādnēs 2008.-2014.gadam teikts, ka no 2002.gada otrās puses līdz 2007.gada pirmajai pusei citu valstu juridiskām un fiziskām personām piederošās zemes platības palielinājušās par 116 070 hektāriem. Vislielākais šo personu īpašumā esošo zemju pieaugums vērojams Ludzas rajonā, kur šajā laika posmā citu valsts juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemju platību īpatsvars pieaudzis par 8,8%.
Valsts reģistru un informāciju sistēmu turētāju rīcībā nav informācijas par citu valstu personām piederošo zemju kopplatību un to īpatsvaru, lai izdarītu secinājumus par šo personu ietekmi zemes izmantošanā, uzsver RAPLM.
LETA