Grozījumi Imigrācijas likumā nav sevi attaisnojuši
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks") uzskata, ka grozījumi Imigrācijas likumā, kas dod iespēju ārzemniekiem pieprasīt uzturēšanās atļaujas, ja tie iegādājušies vērtīgus nekustamos īpašumus, nav attaisnojuši sevi.
Ministre aģentūrai BNS pauda, ka kopš 1.jūlija Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 8 uzturēšanās atļauju pieprasījumus. "Darījumu raksturs ļauj uzskatīt, ka likuma izmaiņas nedod to ekonomisko labumu valstij, kāds tas sākotnēji bija iecerēts, ieviešot šīs jaunās normas, jo izmaiņas likumā līdz šim lielākoties izmantojuši ārzemnieki, kas jau līdz šim uzturējās Latvijā tikai ar citu pamatojumu," informē ministre.
"Skatoties uzturēšanās atļauju pieprasījumus, ir redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst. Piemēram, trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis ir pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs - sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā," norāda Mūrniece.
Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem ir iegādāts nekustamais īpašums, divos gadījumos ārvalstnieki ir investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt 1 gadījumā ir ieguldīts Ls 200 000 bankas subordinētajā kapitālā.
"Līdzīgi ir arī ar investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā - mēs redzam, ka uzņēmumos investē ārzemnieki, kas līdz tam Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi. Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij," papildina Mūrniece.
Taču aģentūrai BNS viņa pauda, ka negrasās rosināt likuma maiņu.
Divos gadījumos jau pieņemts pozitīvs lēmums un izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Pārējie dokumenti vēl tiek izskatīti. Lielākā interese ir no Krievijas pilsoņiem, jo 6 iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, 1 Ukrainas un 1 Izraēlas pilsonis.
1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā un jauni valdības noteikumi, līdz ar to ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas kārtībā, tostarp vienkāršota darba atļauju izsniegšanas kārtība un ārzemnieku uzaicināšana, ieviesti papildu iemesli uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Ārzemniekam būs pamats lūgt uzturēšanās atļauju Latvijā, ja viņš pēc 1.jūlija ir iegādājies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz 50 000 latu vērtībā, bet Rīgā un republikas nozīmes pilsētās darījuma summai būs jābūt vismaz 100 000 latu lielai.
Ierodoties PMLP uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ārzemniekam vajadzēs uzrādīt pirkumu apliecinošu līgumu un maksājumu apstiprinošu dokumentu, ka veikts attiecīgs darījums. Tas nozīmē, ka pēc šiem abiem dokumentiem tiks pārbaudīts, vai iegādātais nekustamais īpašums tiešām ir nopirkts par to summu, kas norādīta pirkuma līgumā, un ka apmaksa ir notikusi ar bankas pārskaitījumu, nevis skaidrā naudā.
Tāpat uzturēšanās atļauju varēs pieprasīt, ja komercsabiedrības pamatkapitālā ieguldīti 25 000 lati, bet nodokļos pirmajā darbības gadā samaksāti 20 000 latu.
Likumā ir noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauja ārzemniekiem tiek izsniegta uz laiku līdz pieciem gadiem, taču pašreiz spēkā esošā kārtība noteic, ka ārzemniekam katru gadu ir jāierodas PMLP pagarināt Latvijā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas. Tas nozīmē, ka ārzemniekam atļauja būs derīga tikai tad, ja viņš katru gadu noteiktā datumā ieradīsies to reģistrēt un varēs uzrādīt dokumentus, kas apliecinās, ka viņam, piemēram, joprojām ir nekustamais īpašums Latvijā vai ka joprojām darbojas viņa uzņēmums, kas sekmīgi maksā nodokļus.
Ja būs tāda situācija, ka ārzemnieks būs ieguvis termiņuzturēšanās atļauju un pēc gadiem diviem vai trijiem savu nekustamo īpašumu pārdevis, viņa uzturēšanās atļauja nākamās reģistrācijas laikā tiks anulēta, jo tai vairs nebūs juridiska pamata. Tāpat uzturēšanās atļauju var anulēt arī pirms kārtējās reģistrācijas, ja PMLP rīcībā nonāk ziņas par to, ka attiecīgajam ārzemniekam ir zudis pamats uzturēties Latvijā.
Arī ģimenes locekļi varēs saņemt uzturēšanās atļauju, jo PMLP mērķis nav šķirt ģimenes, bet ļaut tām dzīvot kopā. Tas nozīmē, ka, vienam ģimenes loceklim iegūstot uzturēšanās atļauju Latvijā, līdz ar viņu to var pieprasīt arī laulātais draugs un nepilngadīgie bērni vai aizbildnībā esošas personas.
