Statistika - trūcīgo skaits samazinās, pašvaldības - viņu kļūst vairāk

Tomēr Pašvaldību Savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis prognozē, ka jau rudenī Latvijā būs 200 000 trūcīgu cilvēku.

Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Ināra Sniķere pieļauj, ka patiesais trūcīgo skaits ir daudz lielāks, cilvēki vienkārši nereģistrējas, jo viņiem šķiet, ka no tā tāpat nav nekādas jēgas. Citi reģistrējas tikai iespējamo dzīvokļa maksas atvieglojumu dēļ. Personu var uzskatīt par trūcīgu, ja uz vienu ģimenes locekli ienākumi mēnesī nepārsniedz Ls 90.

Sniķere saka, ka ne visi trūcīgie ierodas pēc pārtikas pakām, sociālajiem darbiniekiem gandrīz jālūdzas. Reizēm paciņas paliek pāri, tās var izņemt nākošajā mēnesī. Tā parasti gadoties Rīgā, kur ir 25 000 trūcīgas personas un 7 organizācijas, kas dala humāno palīdzību. Latvijā ir 18 organizācijas. Esot grūti prognozēt kad un kurā rajonā vajadzēs vairāk pārtikas paku.

Uzņēmuma „Dobeles Dzirnavnieks” gādātajās paciņās ir auzu pārslas, griķu pārslas, ātri vārāmie graudi, 2 l piena un piena pulveris. „Tikko saņēmām 196 000 piena pakas 50 000 cilvēkiem. Man liekas, ka humānās palīdzības pakas saturs ir bagātīgs. Ir piens, lai putras varētu uzvārīt,” saka I.Sniķere. „Cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, nevajadzētu izjust kaunu, ka ir trūcīgi. Kad cilvēki nāk pēc palīdzības, redzam, ka tie ir ļoti dažādi, arī tādi, par kuriem nekad nevarētu iedomāties, ka viņiem kaut kas trūkst,” saka starptautiskās organizācijas pārstāve, pieļaujot, ka ir cilvēki, kuriem kauns, ka ir nonākuši šādā situācijā.

Savukārt Sarkanā Krusta Jelgavas pārstāvis Jānis Vērzemnieks prāto, ka rudenī, kad dārzos vairs nebūs pašu audzētu produktu, pieprasījums pēc pārtikas precēm varētu pieaugt. Jelgavā ir 3 000 trūcīgo, bet pēc pārtikas pakām nākot tikai 1800.  Kad beigsies mazdārziņu sezona, ēst gribētāju būšot vairāk. J.Vērzemnieks uzskata, ka problēma ir tajā, ka bez pašvaldības izziņas par trūcīgā statusu pie paciņas nabaga cilvēks netiek.

Evija Hauka/foto:LETA