Igauņi cer uz tautas pieaugumu, latvieši un lietuvieši pārmaiņas negaida
Baltijas valstīs visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinās Lietuvā, bet vismazāk - Igaunijā. Igauņi, pamatīgi iztērējoties nākamgad paredzētajā tautas skaitīšanā, cer „palielināt” savu tautu.
Gada laikā Lietuvas tautas skaits samazinājies par 20 900 cilvēkiem, Latvijā iedzīvotāju skaits sarucis par 10 500 cilvēkiem, bet Igaunijā vien par 288 cilvēkiem. Iedzīvotāju izmaiņu līmenis Lietuvā ir mīnus 6,2, Latvijā mīnus 5,7, bet Igaunijā – mīnus 0,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Tā kā Igaunijai vajag pavisam nedaudz, lai iedzīvotāju skaits nesamazinātos un būtu pat ar pozitīvu rādītāju.
Igauņi to arī nākamgad cer sasniegt. Bet nevis ar dzimstības palielināšanu, bet gan ar matemātiskiem aprēķiniem tautas skaitīšanas laikā. Igauņu statistiķis Alans Pūrs laikrakstam „Postimees” izteicies, ka faktiskais Igaunijas iedzīvotāju skaits varētu būt par 27 000 līdz 68 000 lielāks, nekā pašlaik ir uzskaitīts. Tik liels cilvēku skaits neesot ticis „pierakstīts” iepriekšējā tautas skaitīšanā – 2000. gadā, lēš Igaunijā.
Nākamgad igauņi īpaši cītīgi meklēs savus „pazudušos” tautas brāļus, jo, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā tautas skaitīšanā tērēs 10,1 latus uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā trīs reizes mazāk – 3,04 lati, bet Latvijā piecas reizes mazāk – vien divi lati uz cilvēku. Tāpēc arī Lietuvā un Latvijā uz īpaši sensacionāliem tautas skaitīšanas rezultātiem necer.
Iedzīvotāju skaits (šī gada sākumā):
Lietuva – 3 329 000.
Latvija – 2 248 000;
Igaunija – 1 340 000.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
